2001. gada vēlēšanas: koalīcijas nespēja vienoties palīdzēja Rīteļam uzvarēt prezidenta amatā
2001. gadā Igaunijā prezidenta vēlēšanas pēc neveiksmīgiem balsojumiem Riigikogu pārcēlās uz vēlētāju kolēģiju, kur uzvarēja Arnolds Rīteļs, jo valdošā koalīcija nespēja vienoties par vienu kopīgu kandidātu.
- gadu beigās un 2000. gadu sākumā Igaunijā pie varas bija Marta Lāra otrā valdība, kurā ietilpa Tēvzemes savienība, Reformu partija un "Mērenie". Koalīcijai Riigikogu bija tikai 53 no 101 vietas, tāpēc jau iepriekš bija skaidrs, ka prezidentu ievēlēt parlamentā būs grūti.
Pirmajās divās Riigikogu balsojumu kārtās pretī stājās opozīcijas pārstāvis Pēters Kreicbergs un koalīcijas kandidāti — vispirms Andress Tarands, tad Tēvzemes savienības izvirzītais Pēters Tulviste. Neviens no kandidātiem nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu arī trešajā kārtā, tāpēc vēlēšanas pārgāja uz vēlētāju kolēģiju.
Balsojums vēlētāju kolēģijā
- septembrī pirmajā kārtā piedalījās Kreicbergs, Tautas savienības izvirzītais Arnolds Rīteļs, Tomass Savi un Tulviste. Visvairāk balsu — 114 — ieguva Rīteļs, taču ar to nepietika uzvarai. Otrajā vietā ar 90 balsīm ierindojās Savi, apsteidzot Tulvisti tikai par vienu balsi.
Otrajā kārtā, kurā piedalījās 366 kolēģijas locekļi, Rīteļs saņēma 186 balsis, bet Savi — 155. Par nederīgām atzina 23 biļetenus, taču pat tad, ja tās visas būtu atdotas Savi, tas nemainītu iznākumu. Rīteļs ieguva vairāk nekā pusi balsu un tika ievēlēts par Igaunijas prezidentu.
Iekšēja konkurence koalīcijā
Savi kampaņas vadītājs Rains Rozimanuss atzīst, ka partiju savstarpējā konkurence bija tik asa, ka ne Rīteļam, ne Savi neizdevās Riigikogu savākt 21 balsi kandidēšanai. Viņaprāt, Rīteļam par labu nāca Tautas savienības līdera Villu Reiljana vienošanās ar Edgaru Savisāru, kas nodrošināja papildu balsis no Centra partijas.
Tulvistes kampaņas vadītājs Tīniss Arro savukārt norāda, ka koalīcijas partijas — Tēvzemes savienība, Reformu partija un "Mērenie" — bija vienojušās atbalstīt kopīgu kandidātu pret Rīteli, taču šī vienošanās netika ievērota līdz galam. Arro uzskata, ka pret Rīteli lielākas izredzes bija tieši Tulvistem, nevis Savi.
- gada 8. oktobrī 73 gadus vecais Rīteļs deva zvērestu Riigikogu. Runā viņš uzsvēra nepieciešamību atjaunot plašu sociālo dialogu Igaunijā un uzrunāt visu konstitucionālo institūciju vadītājus, kā arī sasaukt pašvaldību pārstāvju sanāksmi reģionālās politikas stiprināšanai.
