Pirms 25 gadiem: kā Arnolds Rīteļs kļuva par Igaunijas prezidentu
2001. gadā Arnolds Rīteļs tika ievēlēts par Igaunijas prezidentu pēc sarežģītas balsošanas gan Riigikogu, gan Elektoru kolēģijā. Uzvaru viņam palīdzēja panākt vienošanās starp politiskiem spēkiem, kas nodrošināja papildu balsis.
- gadā Igaunijai bija jāievēl jauns valsts vadītājs, jo Lennarts Meri bija nokalpojis maksimāli pieļaujamos divus termiņus. Tolaik pie varas bija Marta Lāra otrā valdība, ko veidoja Isamaa savienība, Reformu partija un Mērenie (vēlāk Sociāldemokrātiskā partija), kopā pazīstami kā Trīskāršā alianse ar 53 vietām parlamentā — nepietiekami, lai prezidentu ievēlētu Riigikogu vien spēkiem.
Neveiksmīgie balsojumi Riigikogu
Pirmajā kārtā opozīcija izvirzīja Pēteru Kreicbergu, koalīcija — Andresu Tarandu. Kreicbergs saņēma 40, Tarands — 38 balsis, kas nebija pietiekami. Interesanti, ka divus gadus pirms vēlēšanām aptaujas rādīja Tarandu kā populārāko kandidātu, taču Mērenie izmantoja viņa popularitāti 1999. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņā, kas partijai beidzās ar smagu neveiksmi Tallinā un Tartu, mazinot viņa izredzes arī turpmāk.
Otrajā kārtā Kreicbergs sacentās ar Isamaa savienības pārstāvi Pēteru Tulvisti, kurš tobrīd bija kļuvis par sabiedrības iecienītāko kandidātu — Kreicbergs guva 36, Tulviste 35 balsis. Trešajā kārtā abi saņēma pa 33 balsīm, un vēlēšanas atkal nonāca Elektoru kolēģijā.
Lēmums Elektoru kolēģijā
- septembrī pirmajā kārtā tika izvirzīti Kreicbergs, Rīteļs, Tomass Savi un Tulviste. Rīteļs saņēma visvairāk — 114 balsis, taču nepietiekami uzvarai. Otrajā kārtā viņam pievienojās Savi ar 90 balsīm, kurš Tulvisti apsteidza tikai par vienu balsi. Tajā pašā dienā notikušajā otrajā kārtā no 366 elektoriem Rīteļs saņēma 186, Savi — 155 balsis, savukārt 23 bija nederīgas. Pat ja visas nederīgās balsis būtu piederējušas Savi, tas nebūtu mainījis iznākumu — Rīteļs ieguva vairāk nekā pusi balsu un tika ievēlēts par prezidentu.
Bijušie kampaņu vadītāji atzīmēja, ka partiju savstarpējā konkurence un nesaskaņotība neļāva koalīcijai vienoties par kopīgu kandidātu, kamēr Rīteļu atbalstīja vienošanās starp Tautas savienības un Centra partijas līderiem.
Zvērests
- gada 8. oktobrī 73 gadus vecais Rīteļs deva prezidenta zvērestu Riigikogu priekšā, uzsverot nepieciešamību atjaunot sabiedrības dialogu un stiprināt reģionālo politiku, iesaistot visu līmeņu pašvaldību pārstāvjus.
