2025. gadā valsts apmaksātajai veselības aprūpei tērēti 1,697 miljardi eiro
Nacionālā veselības dienesta gada pārskats liecina, ka pērn valsts apmaksātās veselības aprūpes programmai bija paredzēti 1,701 miljards eiro, no kuriem izlietoti 99,8%. Lielākā daļa līdzekļu novirzīta neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un kompensējamo medikamentu apmaksai.
Nacionālais veselības dienests (NVD) publiskojis gada pārskatu par 2025. gadu, no kura izriet, ka valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanai kopumā bijis pieejams 1,701 miljards eiro finansējums — par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš. No šī apjoma faktiski izlietoti 1,697 miljardi eiro jeb 99,8%, kas nozīmē pieaugumu par aptuveni 43 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024. gadu.
Lielākie izdevumu posteņi
Visvairāk naudas — 450,01 miljons eiro — novirzīts neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai slimnīcās. Šī summa nedaudz pieaugusi, galvenokārt tāpēc, ka stiprināta uzņemšanas nodaļu darbība un sniegts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Citu ambulatoro pakalpojumu apmaksai izlietoti 366,23 miljoni eiro, kas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt daļa šīs summas izmantota norēķiniem ar citām ES un EEZ valstīm par Latvijas iedzīvotājiem sniegto aprūpi ārzemēs.
Kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču apmaksai iztērēti 320,65 miljoni eiro — par 12,3% vairāk nekā 2024. gadā. Pieaugums saistīts ar jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo sarakstā un plašākām ārstēšanas iespējām reto slimību pacientiem.
Plānveida stacionārajai aprūpei izlietoti 238,84 miljoni eiro — mazāk nekā gadu iepriekš, jo 2024. gadā slimnīcām bija piešķirts papildu vienreizējs finansējums. Primārajai aprūpei, tostarp ģimenes ārstu praksēm, novirzīti 225,67 miljoni eiro, bet laboratoriskajiem izmeklējumiem — 64,23 miljoni eiro.
Vakcīnas un neparedzēti izdevumi
Centralizētai medikamentu iegādei, tostarp vakcīnām pret cilvēka papilomas vīrusu, garo klepu un pneimokoku, izlietoti 28,31 miljoni eiro. Savukārt neparedzētiem gadījumiem tērēti 59,68 miljoni eiro — vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2024. gadā, galvenokārt norēķiniem ar citām Eiropas valstīm un paliatīvās aprūpes nodrošināšanai.
