24 stundu badošanās palīdz zarnām atgūties pēc staru terapijas, liecina pētījums
ASV vēža centra MD Anderson pētnieki noskaidrojuši, ka 24 stundu badošanās palielina zarnu baktērijas Akkermansia muciniphila daudzumu un sagatavo zarnu šūnas atjaunoties pēc starojuma. Pētījums veikts ar dzīvniekiem, un tā rezultāti vēl jāpārbauda cilvēkiem.
Teksasas Universitātes MD Andersona vēža centra (ASV) zinātnieki atklājuši, ka 24 stundu badošanās var sagatavot tievās zarnas šūnas atjaunoties pēc starojuma radīta bojājuma, taču tam nepieciešama konkrēta zarnu baktērija. Pētījums ir pirmsklīnisks, un tā rezultāti publicēti žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences. Atklājums nākotnē varētu palīdzēt pasargāt veselos audus vēža ārstēšanas laikā un padarīt staru terapiju drošāku.
Kāpēc starojums bojā zarnas
Staru terapiju plaši izmanto vēža ārstēšanai vēdera dobumā, tostarp aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas un ginekoloģisko audzēju gadījumā. Starojums iznīcina vēža šūnas, taču var skart arī blakus esošos veselos audus. Tievās zarnas jutīgā gļotāda ir īpaši neaizsargāta. Ja tā tiek bojāta, pacientiem var rasties slikta dūša, caureja un infekcijas, bet smagos gadījumos – dzīvībai bīstamas komplikācijas. Šādi riski var ierobežot arī drošo starojuma devu.
Agrākie tās pašas laboratorijas pētījumi liecināja, ka badošanās pirms apstarošanas veicina zarnu atveseļošanos, taču iemesls nebija līdz galam skaidrs.
Kā darbojas mehānisms
Pētnieki konstatēja, ka pēc 24 stundu badošanās tievajās zarnās palielinās baktērijas Akkermansia muciniphila (AKK) daudzums. Tā ražo vielu propionātu, kas kopā ar citām badošanās izraisītām vielmaiņas izmaiņām maina histonus – olbaltumvielas, ap kurām šūnā ir saritināta DNS. Šīs izmaiņas padara daļu DNS pieejamāku un ļauj aktivizēt audu atjaunošanās gēnus. Badošanās laikā palielinās to zarnu šūnu skaits, kurās šīs programmas ir gatavībā, un pēc apstarošanas tās spēj vairoties un atjaunot bojāto gļotādu.
Kad zinātnieki baktēriju izņēma, badošanās vairs nedeva tādu pašu efektu. Aizsargājošā reakcija atgriezās tikai tad, kad baktērija tika atjaunota kombinācijā ar badošanos.
Kas notiks tālāk
Pētījuma līdzvadītāja Helēna Pivnica-Vormsa (Helen Piwnica-Worms), eksperimentālās staru onkoloģijas profesore, to salīdzināja ar šūnu apmācīšanu ārkārtas situācijām. Otrs līdzvadītājs, genomikas medicīnas profesors Kunals Rai (Kunal Rai), norādīja, ka badošanās vēža pacientiem ne vienmēr ir praktiska, tāpēc tiek meklētas alternatīvas – diēta, mērķtiecīgi mikrobi vai to radītās vielas. Vispirms jāizpēta, vai mehānisms darbojas cilvēkiem. Pētnieki interesējas arī par audiem ar strauji dalāmām šūnām, piemēram, kaulu smadzenēm.
Pētījumu finansēja ASV Nacionālais vēža institūts un Teksasas Vēža profilakses un pētniecības institūts.
