Ābolu ražas bums: ko darīt, ja augļu vairs nav kur likt

Šī gada rudens daudzās Latvijas mājsaimniecībās pārsteidz ar neparasti bagātīgu ābolu ražu. Pat dažas ābeles dārzā spēj saražot vairāk augļu, nekā ģimene spēj apēst vai savlaicīgi pārstrādāt, un zem kokiem ik dienu sakrājas jaunas kritušo ābolu kaudzes.

Jautājums par to, ko iesākt ar liekajiem augļiem, nesen izraisīja plašu diskusiju dārzkopības interešu grupā sociālajā tīklā "Facebook". Padomu netrūka, un tie aptvēra gan augļu pārstrādes, gan atbrīvošanās veidus.

Šķirošana ir pirmais solis

Pirms lemt par ābolu tālāko likteni, ieteicams tos sadalīt grupās – derīgos ēšanai un pārstrādei atšķirt no sapuvušajiem vai slimību skartajiem. Pat sasistus vai nedaudz bojātus augļus var glābt, izgriežot bojāto vietu un izmantojot sulai, ievārījumam vai biezenim.

Pārstrādes iespējas

Vienkāršākais risinājums lielam daudzumam ir sulas spiešana – daudzviet iespējams ābolus nodot spiestuvei, kur sulu arī pasterizē un iepilda glabāšanai. Populāra ir arī žāvēšana, kas no vairākiem kilogramiem svaigu augļu ļauj iegūt nelielu daudzumu uzkodām derīga produkta. Minēti arī ābolu biezenis, sasaldēšana porcijās, kā arī klasiskie ievārījumi, kompoti, pīrāgi un štrūdele. Tiem, kas vēlas ko citu, ieteikts arī ābolu etiķis.

Kad pārstrāde nav iespējama

Ja laika vai spēka pārstrādei nav, labus ābolus var vienkārši atdot citiem – novietojot kasti pie žoga vai piedāvājot vietējā iedzīvotāju grupā. Bojātus augļus var likt kompostā, sajaucot ar citu dārza biomasu, vai ierīkot atsevišķu bedri to apbēršanai. Veselus ābolus var piedāvāt arī tiem, kam ir mājputni vai mājlopi, taču sapuvušus augļus dzīvniekiem dot nedrīkst.

Svarīgi atcerēties – nederīgos augļus nedrīkst izmest mežā vai svešā teritorijā, pat ja tie ir bioloģiski noārdāmi. Šaubu gadījumā var vaicāt pašvaldībai vai atkritumu apsaimniekotājam par dārza atkritumu pieņemšanu.