Abu Dabī sarunās ASV un Eiropa vienojas pārskatīt kontinenta drošības kārtību pēc kara

Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī 10. novembrī, pirmajā dienā jaunajam Ukrainas miera sarunu posmam, Eiropas pārstāvji, Ukraina un ASV vienojās pārskatīt kontinenta kopējo drošības kārtību. Mērķis ir mazināt spriedzi starp Krieviju un NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas) dalībvalstīm pēc Krievijas kara pret Ukrainu beigām.

Vienošanos apliecina gandrīz identiski paziņojumi, ko publicēja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Eiropadome. Tajos teikts, ka ir "būtiski" risināt pēckara drošības jautājumus un mazināt konflikta risku reģionā. Kopīgais mērķis esot izveidot praktisku, savstarpēji pastiprinošu drošības ietvaru, kas stiprinātu Ukrainas ilgtermiņa drošību un veidotu uzticību, kāda nepieciešama sarunu ceļā panākamam risinājumam. Dalībnieki arī apliecināja, ka stipra NATO paliks Eiroatlantiskās kolektīvās aizsardzības pamatā.

Sagatavošanās sarunas

Pirms Ukrainas un Krievijas komandu tikšanās otrdienas rītā notika sagatavošanās sarunas, kurās piedalījās Eiropas lielvalstis, Ukraina un ASV komanda. Dalībnieki ietvēra augstus amatpersonas no Eiropas Komisijas, Eiropadomes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un NATO. Divas amatpersonas, kas runāja anonīmi, raksturoja šīs sarunas kā saturīgas un ar pozitīvu noskaņojumu.

Jutīgs jautājums

Eiropas nākotnes drošības arhitektūra ir īpaši jutīga tēma Eiropas valdībām, kas baidās, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu krasi samazināt ASV atbalstu reģiona drošībai. Krievija pieprasa teikt savu vārdu par NATO darbības ierobežošanu Eiropā un atkārtoti uzstāj, ka Ukraina nekad nedrīkst iestāties aliansē.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir secība: vai vienošanās par plašāku Eiropas drošību kļūs par daļu no galīgā miera līguma, vai tā tiks panākta vēlāk. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un daži viņa spēcīgākie atbalstītāji iepriekš norādījuši, ka Krievijai nav pamata pieprasīt plašāku Eiropas un NATO izlīgumu kā kara beigu nosacījumu.

Abu Dabī sarunas ir pirmā reize deviņu mēnešu laikā, kad Ukrainas un Krievijas pārstāvji trīspusējās miera sarunās tiekas ar ASV pārstāvjiem. ASV pusi vada Trampa sūtņi Džereds Kušners, prezidenta znots, un Vitkofs, kuri mēģina paplašināt sarunu tvērumu, iekļaujot Eiropas drošību un nodrošinot Eiropai vietu pie sarunu galda. Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā administrācija kritizējusi eiropiešus par nepietiekamu atbildību par savu aizsardzību. NATO sabiedrotie piekrita līdz 2035. gadam palielināt drošības un aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, un ASV amatpersonas jau paziņojušas par karaspēka samazināšanu Eiropā.