Advokāts lūdz prokuratūru pārbaudīt e-pasta satura iegūšanu bez tiesas atļaujas

Igaunijas zvērināts advokāts Krists Tuuls vērsies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt, vai sakaru operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji personas e-pasta kontu saturu nodevuši izmeklētājiem bez tiesas akcepta un nepastāvot tiesiskam pamatam. Jūnija sākumā advokāts līdzīgu iesniegumu nosūtīja Iekšlietu ministrijai, bet saņēma atbildi, ka ministrija dienesta pārbaudi neveic un lieta būtu jāadresē prokuratūrai. Pēc tam, pēc Tuula domām, ministrija viņa jautājumu sapratusi pārāk šauri, un viņš atkārtoti vērsies ministrijā, tomēr arī toreiz ministrs ieteicis vērsties Valsts prokuratūrā.

Iesniegums daļēji saistīts ar krimināllietu, kurā Tomass Tamms, Killike Nams un Kalevs Kangurs tika apsūdzēti krāpšanā, bet attaisnoti visās tiesu instancēs. Izmeklēšanas laikā Policijas drošības pārvalde (KaPo) no Telia pieprasīja aizdomās turētā Tammam piederošā e-pasta konta saturu par 2015.–2018. gadu. Valsts tiesa norādīja, ka izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā bez tiesas atļaujas nedrīkst pieprasīt pakalpojumu sniedzējam sniegt aizdomās turētā e-pasta saturu. Advokāts norāda, ka divās lietās šāda rīcība atzīta par nepieļaujamu pierādījumu.

Tuuls uzsver, ka Valsts tiesas sprieduma 25. punktā izdarīta piezīme, ka šāda prakse, visticamāk, bijusi ierasta izmeklēšanas struktūrām. Advokātam tas liekot nopietni satraukties, jo spēkā stājušies nolēmumi liecina, ka cilvēku privātos datus un sarunu korespondenci vākuši plaši un bez likumā noteiktas bāzes.

Iesniegumā prokuratūrai Tuuls jautā, vai prokuratūrai ir zināma šāda pirmstiesas posma prakse, kā tā vērtē Valsts tiesas aprakstīto gadījumu — kā atsevišķu vai kā plašāk izplatītu —, un vai pēc attiecīgā nolēmuma veikta iekšējā pārbaude vai izdoti norādījumi. Tāpat advokāts grib zināt, vai prokuratūra analizējusi, cik procesus šāda prakse varēja skart, un vai tā plāno pārbaudīt iepriekš iegūto pierādījumu likumību. Viņš arī jautā, vai būtu jāsāk disciplinārlietas, ja atklātos sistemātiska nelikumīga rīcība.

Tuuls norāda, ka prokuratūra pati nevar veikt dienesta pārbaudi pret Policijas drošības pārvaldi, jo tā ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. Viņš kritizē valsti par pasivitāti, minot, ka arī Tieslietu un digitālo lietu ministrija, kura īsteno dienesta uzraudzību pār prokuratūru, neko nedara, turklāt likums neparedz ministrijas pārraudzību pār prokuroru darbību pirmstiesas procesā. Tāpēc iesniegums nosūtīts ģenerālprokuroram. Prokuratūras sabiedrisko attiecību vadītāja Helēna Ulriha apliecinājusi, ka pieprasījums saņemts un atbilde sniedzama 15 dienu laikā.