AI rediģēti putnu fotouzņēmumi apdraud zinātnisko pētījumu ticamību
Zinātnieki brīdina, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti vai rediģēti putnu attēli putnu vērošanas forumos var piesārņot pilsoņu zinātnes datubāzes, apgrūtinot sugu izplatības izpēti.
Putnu vērotājiem retas sugas fiksēšana ārpus tās ierastās izplatības areāla ir īpašs sasniegums. Tomēr pēdējā laikā šo prieku apdraud mākslīgā intelekta ģenerēti vai rediģēti attēli. Zinātnieki aicina putnu vērotājus ierobežot AI lietošanu attēlu apstrādē, baidoties, ka tas var kaitēt tādu pilsoņu zinātnes platformu kā iNaturalist un Macaulay Library uzticamībai, kuras zinātniskajos pētījumos regulāri izmanto sugu dzīvotņu uzraudzībai.
Žurnālā Nature publicētā komentārā pētnieki brīdināja, ka populārajās sugu reģistrēšanas datubāzēs jau atklāti simtiem viltotu attēlu. Viņi norāda, ka problēmas patiesais apmērs nav zināms, jo daudzi var palikt nepamanīti, un tas var piesārņot sabiedrības apkopotus datus.
Mančesteras Metropolitēna universitātes ekologs Aleksandrs Līss, kurš ir šī raksta autors, stāsta, ka liels daudzums savvaļas dzīvnieku fotogrāfiju Facebook ir vienkārši AI ģenerēti attēli. „Ideja, ka mēs varētu izmantot šos fotoattēlus, lai saprastu, kur sugas atrodas telpā un laikā, ir ļoti problemātiska,” viņš saka.
Tieša krāpšana joprojām ir reta un bieži vien viegli pamanāma, taču putnu vērotāji bieži izmanto AI, lai rediģētu un uzlabotu attēlu, un algoritms var nejauši ievietot daļas no citas putnu sugas, radot jaunu attēlu. Piemēram, Centrālbrazīlijā tika ziņots par viltotu sarkanplecu strazdu novērojumu, lai gan šī suga parasti sastopama Ziemeļamerikā. Patiesībā putns bija epaulete oriols, bet fotogrāfs bija lūdzis AI platformai padarīt attēlu „labāku”, un tad tika pievienotas sarkanplecu strazda daļas.
„Savvaļas fotogrāfi var būt apsēsti ar skaistas bildes iegūšanu, taču pastāv risks, ka attēls, kurā izmantots AI, vēlāk var radīt problēmas,” brīdina Līss.
Pilsoņu zinātnes organizācijas joprojām strādā, lai izprastu problēmas apmēru. Platformā iNaturalist tikai 1400 no vairāk nekā 610 miljoniem attēlu ir atzīmēti kā AI lietoti. Tonijs Iveins, iNaturalist kopienas atbalsta direktors, saka, ka vairums gadījumu, visticamāk, nav ļaunprātīgi, taču aicina lietotājus būt modriem. „Jo vairāk mēs zinām par sugu atrašanās vietām, jo labāk mēs varam būt kā dabas aizsargi. Bet informācijai jābūt precīzai,” viņš uzsver.
