Antropologs: Igaunijas austrumu pagrabi un garāžas palīdz saglabāt identitāti
Spāņu antropologs Fransisko Martiness grāmatā par Ida-Virumā pavadītiem pētījuma gadiem apraksta pagrabus, garāžas un vasarnīcas kā vietas, kur iedzīvotāji meklē brīvību no sabiedrības spiediena. Viņš uzskata, ka reģions parāda Igaunijas sabiedrības neviendabīgumu.
Antropologs Fransisko Martiness (Francisco Martínez) izdevis grāmatu „The Future of Hiding” par Igaunijas ziemeļaustrumu reģionu Ida-Virumā, kas atrodas pie Krievijas robežas. Pētījumam viņš veltījis piecus gadus. Intervijā igauņu žurnālistei Marianai Vosumetsai (Marian Võsumets) autors skaidro, ka pagrabi, garāžas, bunkuri un vasarnīcas ļauj vietējiem saglabāt atmiņas, izmēģināt dažādus sevis variantus un justies brīvi. Pēc viņa domām, šīs slēptās vietas atklāj, kā cilvēki izvērtē piederību un to, ko nozīmē būt igauniem.
Kāpēc „Igaunijas Sibīrija”
Grāmatas apakštitulā lietots apzīmējums „Igaunijas Sibīrija”. Autors stāsta, ka tā Ida-Virumu dēvējuši daži viņa sarunbiedri, piemēram, igauņu valodas skolotāji, kuri turp pārcēlušies strādāt. Šādi reģionu nosaukuši arī 20. gadsimta 30. gados, kad degakmens ieguve radīja ekonomiskas iespējas. Tā kā tā laika valdība nevēlējās igauņu migrāciju uz pilsētām, darbaspēks ieradās no citām valstīm, un Kiviõlī, Järvē un Narvā skanēja somu, poļu, zviedru un latviešu valoda.
Paslēpšanās kā autonomija
Martiness uzsver, ka slēpšanos nesaprot kā pazušanu, bet kā telpu, kur nav jāpaskaidro sevi un jāpilda identitātes lomu. Viņš norāda, ka kopš kara Ukrainā vietējie iedzīvotāji tiek uztverti kā ģeopolitisks risks neatkarīgi no viņu uzskatiem. Padomju pieminekļu demontāža, balsstiesību atņemšana pelēko pasu turētājiem un skolu valodas politikas maiņa, viņaprāt, nav veicinājusi piederības sajūtu un radījusi neuzticību iestādēm.
Pēc autora domām, pagrabi un garāžas ir arī eksperimentu vietas, līdzīgas mākslinieka darbnīcai, kur drīkst kļūdīties. Savukārt veseli reģioni var darboties kā „ģeopolitiskie pagrabi”, kur glabājas neatrisināti konflikti un nepatīkamas atmiņas.
Pētījuma grūtības
Piekļuvi privātām telpām autors ieguvis, runājot krieviski un pieejot bez aizspriedumiem. Dažkārt viņu turējuši par zagli vai spiegu, bet reizēm nācies uzklausīt kara atbalstošus viedokļus, jo, viņaprāt, arī tie palīdz izprast reģiona noskaņojumu.
