Aptauja: Latvijā pieaug uzticēšanās tiesām, bet informētība par tiesisko palīdzību joprojām zema

Sabiedrības uzticēšanās Latvijas tiesām pēdējo piecu gadu laikā palielinājusies par 13 procentpunktiem, liecina jūnijā veiktā SKDS aptauja, kuras rezultātus apkopojusi Tiesu administrācija.

Šogad 45% respondentu atzinuši, ka uzticas tiesām – tas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt neuzticēšanos pauduši 40% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2025. gadā. Lielāku uzticību izrādījuši tie, kuri informāciju par tiesu darbu smēlušies no tiesu un Tiesu administrācijas tīmekļvietnēm, bet kritiskāk noskaņoti bijuši cilvēki, kas paļāvušies uz tuvinieku pieredzi.

Aptauja atklāj arī atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās. Visbiežāk tiesām uzticas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī 35–44 gadus veci respondenti, cilvēki ar augstāko izglītību, latvieši, publiskajā sektorā nodarbinātie un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Reģionālā griezumā lielāka uzticība vērojama Vidzemē un Zemgalē. Turpretim neuzticēšanās biežāk izteikta gados vecākiem cilvēkiem (65+), cilvēkiem ar pamatizglītību, cittautiešiem, nepilsoņiem, vidēji zemu ienākumu grupai un Latgales iedzīvotājiem.

Vienlaikus aptauja liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus – 78% norādījuši e-pastu un 77% internetbanku personas identifikācijai. eID karti vai e-parakstu būtu gatavi izmantot 60%, bet videokonferences – nedaudz mazāk nekā puse aptaujāto. Tomēr 11% respondentu atzinuši, ka viņiem nav pieejams neviens no šiem tehniskajiem risinājumiem.

Informētība par valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem joprojām ir zema. Par valsts juridisko palīdzību zina 53% respondentu, bet par valsts kompensāciju cietušajiem vardarbīgos noziegumos – 40% aptaujāto. Vēl mazāk – 28% – zina par atbalsta tālruni cietušajiem 116006.

Lai mazinātu noslogojumu tiesām, 39% respondentu būtu gatavi apsvērt alternatīvus strīdu risināšanas veidus. Mediāciju kā iespēju minēja 31% (par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn), bet šķīrējtiesu – 22% aptaujāto. Tiesu administrācija norāda, ka pozitīvo tendenci mediācijas atpazīstamībā, iespējams, veicinājis ESF+ projekts “Pieeja tiesiskumam” un reģionālie semināri.