Ardo Hansons: pieejamība sākas ar ekonomikas izaugsmi

Igaunijā, tāpat kā citviet Eiropā, daļā sabiedrības ekonomikas izaugsme kļuvusi mazāk populāra, vienlaikus pieaugot bažām par dzīves dārdzību. Igaunijas sabiedriskā medija ERR komentārā Ardo Hansons argumentē, ka šie divi jautājumi ir cieši saistīti: dzīves pieejamība ir atkarīga ne tikai no cenām, bet arī no ienākumiem un to īpatsvara, kas jāiztērē pārtikai, mājoklim un enerģijai.

Cenas un ienākumi četros gados

Autors atgādina, ka 2022. un 2023. gads bija īpaši smags, jo Krievija izmantoja enerģiju kā ieroci pret Eiropu, to pavadīja pilna mēroga karš Ukrainā un piegādes ķēžu traucējumi, kas strauji cēla cenas. Tomēr, salīdzinot 2026. gada otrā ceturkšņa datus ar rādītājiem pirms četriem gadiem, patēriņa cenas Igaunijā pieaugušas par 24,1 %. Pēc Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto mēnešalga šajā laikā audzusi par 34,6 %, mediānalga par 36 %, bet zemāko algu līmenis (zem kura saņem 10 % strādājošo) par 43,7 %. Vidējā vecuma pensija pieaugusi par 44,3 %, minimālā alga par 44,6 %.

Tātad visu minēto ienākumu pirktspēja ir uzlabojusies, bet zemākās algas un pensijas auga ātrāk nekā vidējās. Hansons uzsver, ka tas neataino ikviena situāciju: pārtika un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājušies par 33 %, transports par 18 %, mājokļa izmaksas par 15 %.

Produktivitāte kā pamats

Autors uzskata, ka ilgtermiņa labklājību nevar radīt, vienkārši maksājot augstākas algas un pensijas, jo bez pieaugošas radītās vērtības inflācija var šo kāpumu apēst. Nepieciešami investīcijas tehnoloģijās, jaunas prasmes un efektīvāki darba procesi, kā arī produkti, par kuriem klienti Igaunijā un ārvalstīs gatavi maksāt vairāk. Viņaprāt, izaugsme nenozīmē ilgāku darbu vai lielāku resursu izšķērdēšanu, un vides ietekme jāmazina, nesamazinot radīto vērtību.

Hansons secina, ka bez produktivitātes un ekonomikas izaugsmes būtu grūti ilgtspējīgi celt dzīves līmeni, un viena cilvēka situācijas uzlabošana arvien biežāk prasītu kaut ko atņemt citam.