Ārlietu ministrija rosina aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar citām ministrijām ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu caur Latvijas teritoriju, un iesniegusi to Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. Ministrija piedāvā aizliegumu noteikt kā nacionālās sankcijas, jo Eiropas Savienības (ES) līmenī vienotam risinājumam pagaidām nav pietiekama dalībvalstu atbalsta.

Kāpēc izvēlēts nacionālais risinājums

ĀM 13. oktobrī bija izvērtējusi un valdībai iesniegusi trīs iespējamos rīcības scenārijus. Viens no tiem paredzēja panākt aizliegumu ES līmenī ar attiecīgām ES sankcijām. Latvija šo jautājumu ir skatījusi sarunās ar ES institūcijām un dalībvalstīm, taču atbalsta pagaidām nepietiek.

Tāpēc ministrija ierosina nacionālās sankcijas, pamatojoties uz Latvijas ārpolitikas un nacionālās drošības interesēm. Pēc ĀM skaidrojuma, šis mehānisms ļauj noteikt konkrētus ierobežojumus un reizē paredz to ievērošanas uzraudzību un atbildību par pārkāpumiem. Kompetentās iestādes varētu kontrolēt izpildi, konstatēt pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību.

Riski

ĀM norāda, ka sankcijas ir saistītas ar juridiskiem un ekonomiskiem riskiem: iespējamām tiesvedībām par jau noslēgtu līgumu izpildi, ietekmi uz transporta un loģistikas nozari un valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt atbilstību ES tiesībām. Ministrija šos riskus vērtē kā vadāmus. Darbs ES līmenī turpināsies.

Iepriekšējie soļi un tranzīta apmēri

Kulbergs otrdien pēc valdības sēdes informēja, ka likumprojektu gatavo Zemkopības ministrija, bet vēl jāsaņem ārlietu un satiksmes ministru vērtējums. Sestdien protestā "Asins graudiem - nē!" viņš solīja virzīt regulējumu, kas liegtu slēgt jaunus līgumus par Krievijas graudu tranzītu. Saeima 24. septembrī bija aicinājusi valdību izstrādāt regulējumu, lai pārtrauktu un turpmāk nepieļautu šo graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn tajā pašā periodā — 357 645 tonnas, tātad 3,1 reizi mazāk. No Baltkrievijas šogad vestas 185 756 tonnas, bet pērn — 60,8 tonnas.