Ārste: antibiotikas jālieto tieši tā, kā nozīmējis ārsts, citādi attīstās rezistence
Ģimenes ārste Ksenija Margole TV24 raidījumā skaidro, ka nepareiza antibiotiku lietošana veicina baktēriju rezistenci. Viņa arī nosauc simptomus, kuru gadījumā rudenī jāmeklē tūlītēja palīdzība.
Ja antibiotikas netiek lietotas tā, kā norādījis ārsts, baktērijas var iemācīties tām pretoties un zāles ar laiku zaudē iedarbību. To TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidroja Dr. Vilkoites Vēdera klīnikas ģimenes ārste Ksenija Margole. Viņa uzsvēra, ka tā ir lielākā bīstamība, nepareizi lietojot šīs zāles.
Rudens infekcijas pārsvarā ir vīrusu izraisītas
Margole norāda, ka rudenī lielākā daļa infekciju ir vīrusu slimības. Tām raksturīgi simptomi, kas ilgst aptuveni 3–5 dienas, piemēram, klepus un iesnas. Vīrusu slimības var noritēt arī smagi, un kā piemēru ārste min gripu.
Kad jāmeklē palīdzība nekavējoties
Ārste aicina pievērst uzmanību tā dēvētajiem sarkanajiem karogiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pie ārsta jāvēršas, ja ir sāpes krūtīs vai aizdusa pat miera stāvoklī. Satraucošs signāls ir arī pastāvīga caureja vai asinis izkārnījumos.
Kāpēc kurss jāizdzer līdz galam
Ja ārsts ir nozīmējis antibiotikas, tās jālieto precīzi pēc norādījumiem. Ja netiek izdzerts viss kurss, baktērijas pielāgojas un attīstās bakteriālā rezistence. Margole skaidro, ka baktērijas spēj mutēt un pielāgoties, tāpēc nākamreiz zāles var nedarboties. Pēc viņas teiktā, pēc dažiem gadiem tas var nozīmēt, ka, piemēram, plaušu karsoni vairs nebūs iespējams ārstēt ar antibiotikām. Ārste piebilst, ka šī problēma nav raksturīga tikai Latvijai.
Kurss jāpabeidz arī tad, ja pašsajūta jau ir laba. Ja ārsts nozīmējis piecas dienas, jālieto piecas dienas. Pēc divu dienu lietošanas cilvēks var justies labi, taču baktērijas turpina darboties un attīsta aizsargspējas pret konkrēto antibiotiku. Tādēļ vēlāk var nepietikt ne ar divu, ne piecu, ne desmit dienu kursu.
