Zinātnieki brīdina: antibiotiku rezistence ES ik gadu prasa ap 35 000 dzīvību
Antimikrobiālā rezistence jeb baktēriju spēja kļūt izturīgām pret antibiotikām Eiropas Savienībā ik gadu izraisa aptuveni 35 000 nāves gadījumu. Pētnieki brīdina, ka nākamajās desmitgadēs situācija var kļūt katastrofāla.
Zinātnieki Eiropā un citviet pasaulē aicina pievērst lielāku uzmanību antimikrobiālajai rezistencei jeb situācijai, kad baktērijas pielāgojas un zāles, tostarp antibiotikas, vairs nespēj tās iznīcināt. Eiropas Savienībā (ES) šī problēma, ko dēvē arī par „kluso pandēmiju”, ik gadu prasa aptuveni 35 000 cilvēku dzīvību. Pētnieki norāda, ka tuvākajās desmitgadēs stāvoklis var kļūt katastrofāls.
Antibiotikas savulaik ļāva ārstēt infekcijas, kas agrāk bieži beidzās ar nāvi, taču baktēriju izturības pieaugums šo sasniegumu apdraud. Īrijas Meinūtas Universitātes profesore Fiona Volša intervijā portālam „Euronews” skaidroja, ka rezistence nozīmē – mikroorganismi vairs nereaģē uz zālēm, ko parasti lieto to izraisīto infekciju ārstēšanai. Ja baktērijas ir izturīgas pret vairākām antibiotikām, slimības sekas var būt īpaši smagas un pat letālas. Ārsti bieži kombinē vairākas antibiotikas, taču arvien biežāk arī tas nedod vēlamo rezultātu, un daļa pacientu mirst.
Prognoze līdz 2050. gadam
Medicīnas žurnālā „The Lancet” publicētā pētījumā lēsts, ka no 2025. līdz 2050. gadam baktēriju rezistence visā pasaulē varētu tieši izraisīt aptuveni 39 miljonu cilvēku nāvi. Problēmas izplatību veicina pārmērīga un nepamatota antibiotiku lietošana cilvēku ārstēšanā un lopkopībā, higiēnas prasību neievērošana un vides piesārņojums. Tāpēc pētnieki iesaka „Vienas veselības” (One Health) pieeju, kas balstās atziņā, ka cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir cieši saistīta.
Kā mazināt risku
Volša uzsver, ka situācija nav bezcerīga. Svarīgs profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka plašāka un mērķtiecīgāka vakcīnu izmantošana varētu ik gadu samazināt antibiotiku patēriņu pasaulē par 2,5 miljardiem devu. Nozīmīga ir arī vispārējā veselība, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuriem infekcijas var radīt smagākas sekas.
Profesore atgādina arī par organisma dabiskās mikrofloras lomu: veselīga baktēriju kopiena palīdz aizsargāties pret infekcijām, bet nepamatota antibiotiku un dezinfekcijas līdzekļu lietošana to var bojāt. Pētnieki uzskata, ka ar jaunu antibiotiku izstrādi vien nepietiks – līdzīga uzmanība jāpievērš infekciju profilaksei, notekūdeņu attīrīšanai, pārtikas nekaitīgumam un atbildīgai antibiotiku lietošanai.
