Ašeradens: koalīcijā turpinās sarežģītas sarunas par izglītības reformām
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens stāsta par vairāku stundu ilgām koalīcijas sarunām par izglītības politiku, tostarp dabaszinību eksāmenu, programmas skolu reformu un 9. klases eksāmeniem. Viņš pauž bažas, ka pašreizējā skolu reforma varētu tikt vājināta.
Izglītības politika kļuvusi par vienu no jautājumiem, kur koalīcijas partneriem trūkst vienprātības. TV24 raidījumā “Ziņu TOP” par to stāstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, Jaunās Vienotības pārstāvis Arvils Ašeradens, kurš arī ir 15. Saeimas deputāta amata kandidāts.
Ašeradens atklāja, ka iepriekšējā dienā notikusi koalīcijas sanāksme, kas ilgusi vairākas stundas, taču risinājumu meklēšana bijusi apgrūtinoša. Viņš raksturoja izglītības ministri kā ļoti apņēmīgu un stūrgalvīgu sarunu partneri.
Dabaszinību eksāmens
Vienā jautājumā koalīcijai izdevies tuvoties vienošanās — dabaszinību eksāmens netiktu ieviests jau šogad, bet gan vēlāk, sākot no 2027. mācību gada, kad tas kļūtu tehniski iespējams. Šajā punktā, pēc Ašeradena vārdiem, būtisku strīdu nav bijis.
Programmas skolu reforma
Daudz sarežģītākas diskusijas norisinājušās par tā dēvēto programmas skolu reformu. Ašeradens pauda bažas, ka esošā pieeja varētu tikt būtiski vājināta vai pat atcelta, lai gan viņaprāt tā bijusi nozīmīgs solis izglītības kvalitātes uzlabošanā. Viņš uzsvēra, ka kvalitatīva izglītība jānodrošina neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, tomēr atzina nepieciešamību pēc elastības pierobežas skolām, kur sarūkošā skolēnu skaita dēļ arvien grūtāk nokomplektēt klases.
Politiķis norādīja arī uz atšķirīgu pašvaldību rīcību — dažas jau veikušas nepieciešamās pārmaiņas, citas no tām izvairījušās politisku apsvērumu dēļ. Viņš pieminēja kāda pašvaldības vadītāja izteikumu par vēlēšanām, kas ļāvis atlikt lēmumus, un brīdināja, ka reformas atcelšana dotu priekšrocības pašvaldībām, kas iepriekš nebija gatavas mainīties.
9. klases eksāmeni
Diskusijas skārušas arī kārtību gadījumos, kad skolēns nenokārto 9. klases eksāmenu. Ašeradens kritiski vērtēja ideju atļaut labot darbus, uzskatot, ka tas varētu radīt nepareizu signālu. Viņaprāt, jāanalizē cēloņi, kāpēc daudzi skolēni nespēj sasniegt vajadzīgo rezultātu, nevis automātiski jāsamazina prasības.
