Astronomi pirmo reizi reģistrējuši radiosignālu no eksoplanētas
Zinātnieki no Hārvardas un Oregonas Universitātes, izmantojot MeerKAT radioteleskopu Dienvidāfrikā, pirmo reizi ir viennozīmīgi noteikuši, ka radiosignāls nāk tieši no eksoplanētas — gāzes milzeņa Beta Pictoris b. Pētnieki uzsver, ka signāla izcelsme ir dabiska, nevis saistīta ar ārpuszemes dzīvību.
Aptuveni 63 gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas Beta Pictoris sistēma — planētu sistēma, kas ir jaunāka par 1% no mūsu Saules sistēmas vecuma. To veido zvaigzne, kas masīvāka par Sauli, trīs milzu planētas un plašs putekļu un gruvešu disks.
Jauns pētījums, ko veikuši Hārvardas un Oregonas Universitātes zinātnieki, liecina, ka viena no šīm planētām — Beta Pictoris b — ir pirmā eksoplanēta, no kuras tieši reģistrēti radioviļņi. Signālu uztvēra MeerKAT radioteleskops Dienvidāfrikā.
Beta Pictoris b ir gāzveida milzenis, kas vairākas reizes smagāks par Jupiteru un vecumā mērāms tikai desmitos miljonu gadu, kas astronomiskā mērogā to padara par ļoti jaunu planētu. Tā atrodas attālumā no savas zvaigznes, kas līdzīgs attālumam starp Sauli un Saturnu, tāpēc to var novērot atsevišķi no zvaigznes gaismas.
Dabiska izcelsme, ne ārpuszemes dzīvība
Pētījuma autori, kuru darbs vēl nav izgājis recenzēšanas procesu, uzreiz norāda, ka signāls, visticamāk, radies dabiskā ceļā, nevis ir ārpuszemes civilizācijas radīts. Viņi sniedz plašus pierādījumus, ka radioviļņu avots ir intensīva magnētiskā aktivitāte planētas iekšienē.
Reģistrēto radioviļņu īpašības atbilst teorētiskajām prognozēm par magnētiskajiem laukiem, ko rada jaunas, masīvas planētas. Uzlādētas daļiņas var tikt iesprostotas planētas spēcīgajā magnētiskajā laukā, un, planētai rotējot, šīs daļiņas paātrinās un izdala enerģiju radioviļņu formā — parādību sauc par auroras radioemisiju.
Zinātnieki reģistrējuši vairākus šādus signālus un pirmo reizi spējuši to izcelsmi precīzi piesaistīt tieši eksoplanētai — mērķi, ko pētnieki centušies sasniegt gadiem ilgi.
Agrāk, 2023. gadā, līdzīgus radioviļņu uzliesmojumus novēroja YZ Ceti sistēmā, kur signāli šķietami sinhronizējās ar vienas planētas orbītu, tomēr toreiz nevarēja izslēgt iespēju, ka emisijas radījusi pati zvaigzne.
Beta Pictoris sistēmai ir īpaša vieta astronomijas vēsturē — 1984. gadā tā kļuva par pirmo zvaigzni, ap kuru tieši nofotografēts putekļu un gruvešu disks, kas norādīja uz iespējamiem planētu veidošanās procesiem, lai gan toreiz planētu esamību apstiprināt vēl nevarēja.
