ASV profesors brīdina Baltijas valstis neatkārtot Ukrainas kļūdu
ASV ekonomikas profesors Romans Šeremeta aicina Baltijas valstis vairāk diskutēt par Krievijas iebrukuma iespējamību un gatavoties scenārijam, kad Krievija pārvieto karaspēku no Ukrainas uz Baltijas robežām.
/nginx/o/2026/06/20/17731697t1h67a4.jpg)
Rīgā notikušās konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā ASV Keisas universitātes profesors Romans Šeremeta intervijā aģentūrai LETA pauda bažas, ka Baltijas valstis ir nepietiekami sagatavojušās iespējamam Krievijas iebrukumam. Viņš uzsvēra, ka, lai gan Baltijas valstis kopumā rīkojas pareizi – aktīvi atbalsta Ukrainu un mudina Eiropu stiprināt aizsardzību –, trūkst atklātu diskusiju par reāliem Krievijas draudiem.
Profesors norādīja, ka izlūkdienesti šobrīd neuzrāda tiešus sagatavošanās darbus iebrukumam, taču tas nenozīmē, ka draudi neeksistē. Viņš brīdināja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins spēj mobilizēt armiju dažu mēnešu laikā. Šeremeta pauda domstarpības ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži un citiem politiķiem par to, vai Baltijas valstis ir neaizsargātas. Viņaprāt, tās ir neaizsargātas, jo Ukraina vairs nav Krievijas sasniedzams mērķis – Putins no tās ieguvis gandrīz visu, ko varēja. Savukārt no Baltijas valstīm, pēc profesora domām, Krievija var iegūt vairāk.
Šeremeta uzsvēra, ka Krievijas propagandas kanāli jau tagad runā par karu ar Baltijas valstīm un Poliju. Viņš pieļāva iespēju, ka Krievija var atvilkt karaspēku no Ukrainas un pārvietot to uz Baltijas reģionu. Lai gan viņš šādu iespēju vērtē kā aptuveni 10% varbūtību, tā ir reāla. Īpaši augsti draudi esot nākamos divarpus gadus, kamēr ASV prezidents ir Donalds Tramps. Pēc tam, kad Tramps un republikāņi zaudēs varu, Putina pozīcijas var vājināties, tāpēc viņš var mēģināt rīkoties tuvākajā laikā.
Profesors kritizēja paļaušanos uz NATO 5. pantu, nosaucot to par "papīra tīģeri". Viņš apšaubīja, ka ASV vai Eiropa spēs ātri nosūtīt pietiekamus spēkus, ņemot vērā resursu izsīkumu Ukrainas atbalstam. Šeremeta mudināja Baltijas valstis nepieļaut to pašu kļūdu, ko Ukraina – nenovērtēt Krievijas nodomus. Viņš aicināja politiķus un medijus atklāti runāt par iespējamiem scenārijiem, pat ja tas radītu paniku, jo tieši nevēlēšanās runāt par kara iespējamību noveda pie Ukrainas nepareizās sagatavotības.
