ASV starpposma vēlēšanas: AP aptauja rāda neapmierinātību ar Trampa politiku un dārdzību
ASV notiekošajās Kongresa starpposma vēlēšanās vēlētāju galvenās bažas ir ekonomika un demokrātija, liecina aģentūras AP aptauja. Demokrāti cer iegūt vairākumu abās Kongresa palātās, taču vēlēšanu apgabalu pārzīmēšana to izredzes var ierobežot.
ASV otrdien notiek Kongresa starpposma vēlēšanas, kurās vēlētāji faktiski vērtē prezidenta Donalda Trampa darbu pēdējos divos gados. Tiek pārvēlēti Pārstāvju palātas un Senāta locekļi, kā arī vairāki svarīgi štatu gubernatori. Rezultāts noteiks, vai Trampa Republikāņu partija saglabās kontroli pār Kongresu, vai demokrāti iegūs iespēju ierobežot prezidenta pilnvaras. Ziņu aģentūras Associated Press (AP) vēlētāju aptauja rāda plašu neapmierinātību.
Ko rāda aptauja
Aptuveni trīs ceturtdaļas vēlētāju atzīst, ka jūtas dusmīgi vai neapmierināti ar situāciju valstī. Apmēram 6 no 10 uzskata, ka augstās cenas lielākoties skaidrojamas ar Trampa politiku, nevis ar apstākļiem ārpus viņa kontroles. Aptuveni 40 % par svarīgāko jautājumu uzskata ekonomiku, bet 30 % — demokrātiju; abi rādītāji ir krietni augstāki nekā noziedzībai, veselības aprūpei un imigrācijai. Ap 70 % vēlētāju vēlas, lai Kongress stingrāk kontrolētu prezidentu.
Vēsture un izredzes
Pēc kara laika gandrīz katrās starpposma vēlēšanās prezidenta partija ir zaudējusi vietas Kongresā. Demokrātus iedrošina Trampa zemie reitingi, kā arī vēlētāju bažas par karu ar Irānu un degvielas cenu kāpumu. Taču abas palātas vienlaikus no vienas partijas uz otru pēc Otrā pasaules kara pārgājušas tikai trīs reizes: 1946., 1994. un 2006. gadā.
Pārstāvju palātā republikāņiem ir niecīgs pārsvars, sākotnēji 220 pret 215. Demokrāti mērķē uz vairāk nekā 60 apgabaliem. Senātā republikāņiem ir 53 vietas pret 47, un demokrātiem jāiegūst četras, uzvarot štatos, kur uzvarēja Tramps, piemēram, Ohaio, Aiovā, Kanzasā, Teksasā un Aļaskā. Vēlēšanu apgabalu pārzīmēšana kopumā, pēc aprēķiniem, devusi republikāņiem neto devīņas vietas.
Bažas par iejaukšanos
Jau pirms vēlēšanu dienas nobalsojuši vairāk nekā 59 miljoni amerikāņu. Uzraudzības organizācijas baidās no federālās iejaukšanās, tāpēc demokrāti un nepartejiskas grupas apmācījušas desmitiem tūkstošu brīvprātīgo vēlēšanu iecirkņu novērošanai. Tieslietu departaments uz iecirkņiem sūta ap 1000 darbinieku. Administrācija apgalvo, ka imigrācijas aģentu vai Nacionālās gvardes izmantošanas plānu nav.
