Jaunzēlandietis apsūdzēts mākslīgā intelekta izmantošanā, taču viņa satelītu foto ir īsts

Jaunzēlandes astrofotogrāfs Brendans Larsens, 51 gads, cīnās ar apgalvojumiem, ka viņa uzņemtais nakts debesu attēls ar tūkstošiem satelītu ir radīts ar mākslīgo intelektu. Attēls, kas uzņemts virs Taranaki kalna Jaunzēlandes Ziemeļu salā, internetā noskatīts miljoniem reižu. Stāsts ir svarīgs, jo parāda, cik grūti kļūst atšķirt īstas fotogrāfijas no ģenerētām, kā arī pievērš uzmanību satelītu skaita pieaugumam debesīs.

Kā attēls tapis

Larsens septembrī divas stundas fotografēja nakts debesis. Kameru viņš iestatīja uzņemt neierobežotu skaitli astoņu sekunžu kadru ar divu sekunžu pauzi starp tiem, un kopumā iznāca 578 fotogrāfijas. Pēc tam apmēram 40 stundas viņš slāņoja kadrus programmā Adobe Photoshop. Katrā kadrā bija ap 25 satelītiem, un liela daļa laika aizgāja zvaigžņu rūpīgai dzēšanai, lai satelīti būtu labāk redzami.

Galarezultātā debesis aizpilda ap 1400 satelītu un 14 000 to atstāto svītru, kas veido blīvu krustotu rakstu virs kalna.

Apsūdzības un reakcija

Larsens attēlu savos sociālajos tīklos publicēja oktobra vidū. Tas ieguva 15 000 jaunu sekotāju, desmitiem miljonu skatījumu un tūkstošiem komentāru. Daļa skatītāju to noraidīja kā mākslīgā intelekta darbu. Fotogrāfs saka, ka to saprot, jo ģenerēšanas programmatūra kļūst tik laba, ka īstus attēlus grūti atšķirt no viltotiem, taču tas tomēr esot nepatīkami. Viņu kaitina arī tas, ka attēlu lejupielādē un atveido ar mākslīgo intelektu, radot acīmredzamas kļūdas. Gaidot pārmetumus, viņš radīšanas procesu nofilmēja video.

Raizes par nakts debesīm

Larsens teic, ka bērnībā laukos zvaigžņu daudzums viņu pārsteidzis, taču sešos gados, kopš fotografē debesis, pamanījis gaismas piesārņojuma un satelītu skaita pieaugumu. Pēc viņa teiktā, deviņi no desmit komentāriem Facebook lapā pauž satraukumu par nakts debesu stāvokli.

Planētu šobrīd apkārto ap 16 000 darbojošos satelītu un desmitiem tūkstošu nefunkcionējošu kosmosa aparātu, raķešu daļu un atlūzu. Pētījumi brīdina, ka metāla daļiņas no raķešu startiem un satelītu atgriešanās atmosfērā var ietekmēt atmosfēras ķīmiju un ozona slāni. ANO savukārt norāda uz riskiem drošībai uz zemes, tumsai un astronomijai. Larsens cer, ka attēls raisīs diskusiju par atbildīgu satelītu izmantošanu.