ASV un Irāna paraksta 14 punktu vienošanos; paredz atbalstu 300 miljardu dolāru apmērā

Baltais nams apstiprinājis, ka starp ASV un Irānu parakstīta vienošanās par pamiera pagarināšanu, kas stājusies spēkā, tomēr vairāki jautājumi paliek neskaidri. ASV prezidents Donalds Tramps dokumentu parakstījis G7 samita laikā Francijā.

14 punktu memorands, kas dēvēts par saprašanās memorandu, ietver Irānas apņemšanos neizstrādāt kodolieročus, kā arī solījumu sniegt Teherānai 300 miljardu dolāru finansiālu palīdzību valsts atjaunošanai un ekonomiskai attīstībai. Tomēr nav skaidri norādīts, vai ASV pati piedalīsies šī atbalsta sniegšanā.

Konflikts sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem 28. februārī. Trampa administrācija vienošanos raksturojusi kā uz izpildījumu balstītu – Irāna solīto saņems tikai tad, ja pildīs savas saistības.

Pirmais punkts noteic, ka karadarbība tiek izbeigta visās frontēs, tostarp Libānā. ASV bažījas, ka Izraēlas operācijas pret “Hezbollah” varētu traucēt vienošanos, savukārt Irāna uzstāj, ka pamieram jāaptver arī Libāna. Irānas Ārlietu ministrija 17. jūnijā paziņoja, ka jebkādas Izraēlas darbības Libānā tiks uzskatītas par pārkāpumu un izraisīs atbildes soļus. Izraēlas reakcija pagaidām nav zināma.

Dokumentā apliecināta abu valstu suverenitātes un teritoriālās nedalāmības ievērošana, kā arī atteikšanās no iejaukšanās iekšējās lietās. Šis punkts, visticamāk, izraisīs neapmierinātību Irānas disidentu grupās, jo Tramps iepriekš solīja atbalstīt protestētājus pret režīmu.

Trešais punkts paredz turpināt sarunas un 60 dienu laikā panākt galīgo vienošanos, ar iespēju termiņu pagarināt. Laika atskaite jau sākusies. Abi prezidenti memorandu parakstījuši, bet oficiāla ceremonija Ženēvā, kas bija plānota šonedēļ, vēl nav apstiprināta.

Pēc parakstīšanas ASV apņēmušās sākt jūras blokādes izbeigšanu un novērst traucējumus Irānas ostu darbībā. Blokāde tiks pilnībā atcelta 30 dienu laikā, un kuģu skaits, kam ASV ļaus iziet caur Irānas ostām, būs proporcionāls Hormuza šaurumu šķērsojošo kuģu skaitam. ASV arī 30 dienu laikā izvedīs spēkus no tiešā Irānas tuvuma.

Piektais punkts paredz, ka Irāna nodrošinās drošu komerciālo kuģu kustību Hormuza šaurumā bez nodevām. Kopš kara sākuma Irāna bija slēgusi šaurumu, kas ir galvenais naftas un gāzes transporta ceļš. Satiksme jāatsāk nekavējoties, ņemot vērā atmīnēšanas un citus tehniskos darbus. Ilgtermiņā Irāna sadarbosies ar Omānu un citām līča valstīm par šauruma pārvaldību.

Dokumentā iekļauts punkts par kopīga plāna izstrādi 300 miljardu dolāru vērtībā Irānas atjaunošanai, ko galīgi apstiprinās 60 dienu laikā. ASV amatpersonas uzsver, ka ASV neiesaistīsies finansiāli – tiks izsniegtas licences un atļaujas, bet nauda nāks no citiem avotiem.

Septītais punkts paredz, ka ASV izbeigs visas ekonomiskās sankcijas pret Irānu, gan ANO, gan vienpusējās. Grafiks tiks saskaņots galīgajā vienošanās.

Irāna piekritusi neiegādāties un neizstrādāt kodolieročus, kā arī izvest esošo bagātināto urānu. Urāns tiks “atškaidīts” Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras uzraudzībā – ASV uzskata to par būtisku sasniegumu.

Devītais un desmitais punkts nosaka, ka, kamēr risina urāna jautājumu, Irānas kodolprogramma paliek esošajā stāvoklī. ASV nepiemēros jaunas sankcijas, bet izsniegs atļaujas naftas eksportam un banku darījumiem.

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir iesaldētie līdzekļi – Irāna pieprasa tos pilnībā atbrīvot, un ASV pēc memoranda parakstīšanas apņēmusies tos darīt pieejamus.

Pēdējie trīs punkti attiecas uz uzraudzības mehānisma izveidi, lai kontrolētu memoranda izpildi, un galīgās vienošanās apstiprināšanu ar ANO Drošības padomes rezolūciju.