Atklātā vēstulē KNAB kritizēta iejaukšanās Satversmes tiesas aizklātās vēlēšanās

Publicētā atklātā vēstulē KNAB amatpersonām paustas bažas par to, ka pretkorupcijas iestādes prasības varētu vājināt demokrātijas pamatprincipus. Vēstules autore atgādina, ka Satversmes tiesas likums paredz priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu ar aizklātu balsojumu, un uzsver, ka aizklātība nozīmē balsotāja izvēles pilnīgu noslēpumu, ko aizsargā likums neatkarīgi no balsotāju skaita institūcijā.

Aizklātības princips maza kolektīva apstākļos

Autore skaidro, ka arī nelielās institūcijās, kur vienprātība ir acīmredzama, balsojums joprojām paliek aizklāts un neviens nedrīkst tikt saukts pie atbildības par savu izvēli. Viņasprāt, tas ir viens no demokrātijas pamatiem – personu ar balsstiesībām nedrīkst saukt pie atbildības par balsojumu, jo tas apdraudētu brīvu vēlēšanu būtību.

Kritika par interešu konflikta normu tulkošanu

Vēstulē norādīts, ka Interešu konflikta likuma normas ierobežo amatpersonu pamattiesības, taču šādus ierobežojumus drīkst noteikt tikai likumdevējs, un tos nedrīkst tulkot paplašināti. Autore atzīmē, ka KNAB praksē esot gadījumi, kad likumā noteiktie ierobežojumi tiek piemēroti plašāk, nekā paredz likuma teksts. Viņa uzsver, ka šī iestāde nav speciāls likums, kas maina tiesību sistēmas kopējos principus, bet tai tieši pretēji jāgarantē tiesiskums.

Bažas par varas dalīšanas principu

Autore norāda, ka konkrētajā gadījumā KNAB prasība skar ne tikai tiesības uz brīvām aizklātām vēlēšanām, bet arī varas dalīšanas principu, jo izpildvara ar iespējamām sankcijām iejaucoties tiesu varas iekšējā pašpārvaldē. Viņa piebilst, ka darbojas kā viena no World Justice Project ekspertēm, kas ikgadēji vērtē tiesiskumu Latvijā, un pauž cerību, ka publiska diskusija palīdzēs izvairīties no demokrātijas pamatu iedragāšanas laikā, kad tā tāpat tiek apdraudēta gan Latvijā, gan pasaulē.