Austrālijā aicina legalizēt spraudņa saules paneļus kā Apvienotajā Karalistē
Interešu aizstāvības grupa aicina Austrāliju sekot Apvienotās Karalistes piemēram un atļaut mājsaimniecībām izmantot spraudņa saules paneļus, kas varētu ietaupīt līdz pat 370 dolāriem gadā. Šobrīd šādas ierīces Austrālijā tiek pārdotas, bet nav legāli pieslēdzamas elektrotīklam.
Austrālijas interešu aizstāvības organizācija Solar Citizens aicina valsts varas iestādes legalizēt tā sauktos spraudņa saules paneļus — nelielas, patstāvīgas saules bateriju iekārtas, ko var piestiprināt pie balkona vai novietot pagalmā un pieslēgt tieši elektrības kontaktligzdai, lai segtu daļu mājsaimniecības tehnikas patēriņa.
Pēc pētnieku aplēsēm, lielo pilsētu iedzīvotāji ar šādu sistēmu gadā varētu ietaupīt no 226 līdz 372 Austrālijas dolāriem. Tomēr, lai gan šīs iekārtas Austrālijā jau tiek pārdotas, to pieslēgšana elektrotīklam pašlaik nav atļauta.
Organizācijas vadītāja Heidi Lī Duglasa norādīja, ka vairāk nekā trešā daļa Austrālijas iedzīvotāju, kas dzīvo īrētos mājokļos vai dzīvokļos, nevar izmantot ieguvumus, kādi jau ir pieejami māju īpašniekiem ar saules paneļiem. Kampaņa tika uzsākta pēc tam, kad šī nedēļa spraudņa saules paneļi tika legalizēti Apvienotajā Karalistē, un ierīces tur pārdošanā nonāca no ceturtdienas. Duglasa uzsvēra, ka vairāk nekā trīs miljoni austrāliešu paliek bez šī labuma novecojušā regulējuma dēļ, un atsaucās uz Vāciju, Spāniju un Jaunzēlandi, kur šāda tehnoloģija jau ir atļauta.
Saules enerģijas un bateriju inženieris Glens Morriss skaidroja, ka 800 vatu sistēma spēj nodrošināt pietiekami daudz enerģijas, lai dienas laikā darbinātu ledusskapi, televizoru un citas ierīces. Viņaprāt, aptuveni 1000 dolāru vērts komplekts atmaksājas trīs gadu laikā un turpina darboties vēl divdesmit gadus, turklāt īrniekiem tas ir vienīgā pieejamā saules enerģijas forma, ko var paņemt līdzi, mainot dzīvesvietu.
Pēc organizācijas Energy Consumers Australia datiem, saules paneļi ir uzstādīti tikai aptuveni 11% īrnieku, salīdzinot ar 44% māju īpašnieku, un līdzīga atšķirība vērojama arī starp dzīvokļu un privātmāju iedzīvotājiem. Pētījums norāda uz tā saukto "sadalītā stimula" problēmu — izmaksas par uzstādīšanu sedz izīrētājs, bet labumu gūst īrnieks, savukārt dzīvokļu iedzīvotājiem papildu šķēršļus rada koplietošanas īpašuma regulējums.
Vienlaikus reģistrēts rekordliels ceturkšņa ieguldījums lielapjoma saules enerģijas projektos — 1,8 gigavati sasnieguši galīgo investīciju lēmumu, kas ir spēcīgākais rezultāts kopš šādu datu uzskaites sākuma. Regulatora vadītājs pienākumu izpildītājs Karls Binings norādīja, ka pārejas uz atjaunojamo enerģiju temps paātrinās, un valdības mājas bateriju programmas ietvaros saņemti vairāk nekā 500 000 pieteikumu.
