Autoceļu būvniekiem kompensēs straujo bitumena cenu kāpumu

Satiksmes ministrija (SM) ir atbalstījusi valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) piedāvāto risinājumu, kas paredz kompensēt būtiski pieaugušās bitumena cenas valsts autoceļu būvdarbu līgumos. Šāds solis ir paredzēts, lai novērstu risku, ka ārēju un neparedzētu apstākļu dēļ tiktu apdraudēta nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošana.

Lai segtu sadārdzinājumu, plānots izmantot līdzekļus, kas radušies kā ietaupījumi valsts autoceļu būvdarbu iepirkumos. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka ceļu būvnieki šādu risinājumu lūguši jau pavasarī, kad ģeopolitisko apstākļu dēļ bija gaidāms cenu kāpums. Pēc viņa teiktā, kopīgs mērķis ir nodrošināt, lai iesāktie darbi tiktu pabeigti kvalitatīvi un laikā, kā arī realizēti visi šogad plānotie būvprojekti.

Risinājuma pamatojums

SM izvērtējusi, ka LVC kā pasūtītājam ir tiesības un pienākums individuāli izvērtēt līgumu grozījumu nepieciešamību, ievērojot Publisko iepirkumu likumu un citus normatīvus. Līgumu grozījumi ir pieļaujami, ja sadārdzinājums ir objektīvi pamatots un saistīts ar apstākļiem, ko līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt. Šādu pieeju apstiprina arī Finanšu ministrijas skaidrojumi un Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas.

Lēmums par kompensāciju attiecas uz bitumena komponenti tajos būvdarbu līgumos, kuru cenu piedāvājumi iesniegti līdz šī gada 1. martam. LVC jau ir informējis būvdarbu izpildītājus un biedrību "Latvijas ceļu būvētājs". Tuvākajās nedēļās tiks sagatavoti un nosūtīti līgumu grozījumi. Kompensācijas apmērs tiks noteikts individuāli katram līgumam, veicot detalizētus aprēķinus par bitumena cenu pieauguma ietekmi uz izmaksām. Kopējais nepieciešamais finansējums vēl nav zināms.

Finansējums un metodika

Kozlovskis pēc valdības sēdes skaidrojis, ka kompensāciju apmēru noteiks, balstoties uz konsultāciju uzņēmuma "Ernst & Young" izstrādātu metodiku, un tā nesegs visu sadārdzinājumu. Lēmumu par atbalstu pieņems LVC, nevis Ministru kabinets, un tas netiks finansēts no papildu budžeta līdzekļiem, bet no LVC rīcībā esošā finansējuma. Ministrs norādījis, ka jautājums netika risināts piecus mēnešus un potenciāli varētu ietekmēt arī līgumus, piemēram, par Sēlijas poligona izbūvi. Informācija par procesu esot iesniegta Valsts kontrolei.

Premjera komentārs

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēris, ka valstij līdz šim nav bijusi vienota nostāja, kā reaģēt uz cenu sadārdzinājumu, kas ietekmē projektus un iepirkumus. Viņš atzīmējis, ka bez skaidra regulējuma nav iespējams laikus lemt par šādiem jautājumiem, īpaši energoresursu izmaksu svārstību laikā. Kulbergs arī norādījis, ka šis atbalsts nav salīdzināms ar atbalstu kokrūpniecībai, jo šeit runa ir par noslēgtiem būvniecības līgumiem, kur viens no komponentiem sadārdzinājies ārpus sākotnējā tendera cenas. Viņš piebildis, ka "Ernst & Young" metodiku varētu izmantot par pamatu arī citās nozarēs.