Automatizācija nenovērš kvalificētu darbinieku trūkumu Baltijas uzņēmumos
Darbaspēka izmaksām Baltijā augot, uzņēmumi investē automatizācijā un mākslīgajā intelektā, taču tas nemazina vajadzību pēc darbiniekiem, bet maina viņiem nepieciešamās prasmes. Īpaši smagi tas skar mazos uzņēmumus Latvijas reģionos.
Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizāciju un digitālos risinājumus, taču tas neatrisina kvalificētu darbinieku trūkumu: tehnoloģijas nemazina cilvēku vajadzību, bet maina prasmes, kādas no viņiem tiek sagaidītas. Īpaši izteikta šī problēma ir mazajiem uzņēmumiem Latvijas reģionos, kur demogrāfiskās tendences ierobežo darbaspēka pieejamību.
Darbaspēka izmaksas Baltijā
Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati rāda, ka pērn vienas darbinieka stundas izmaksas uzņēmumam Latvijā bija vidēji 16,3 eiro, Lietuvā 17,8 eiro, bet Igaunijā 21,1 eiro. Baltijas valstīs tās joprojām ir zem eirozonas vidējā līmeņa, taču izmaksas aug. Lietuvā stundas darbaspēka izmaksas pērn palielinājās par 9 %, kas bija viens no straujākajiem kāpumiem eirozonā.
Izmaksu pieaugums mudina uzņēmumus ieguldīt automatizācijā, digitalizācijā un citos risinājumos, kas ļauj celt produktivitāti un saglabāt konkurētspēju.
Uzņēmumu plāni
Bankas Luminor aptauja liecina, ka katrs ceturtais mazais un vidējais uzņēmums šogad plāno investēt mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumos, kā arī palielināt izdevumus algām un ieguldīt darbinieku apmācībā un talantu attīstībā. Tikai 6 % mazo un vidējo uzņēmumu uzskata, ka mākslīgais intelekts nākotnē ļaus samazināt darbinieku skaitu. Tādēļ pieaug nepieciešamība apmācīt darbiniekus, kas palielina izmaksas, bet palīdz ilgtermiņā noturēt kvalificētu personālu.
Gan mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro, gan vidējiem un lielajiem viens no galvenajiem izaicinājumiem ir ne vien jaunu prasmju apguve, bet arī esošo darbinieku noturēšana. Reģionos uzņēmumi saskaras arī ar vispārēju darbaspēka trūkumu.
Darba tirgus rādītāji
Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojums rāda, ka 2026. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarbs nedaudz pieauga, taču gada griezumā izmaiņas ir pozitīvas. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 427,4 tūkstošiem, kas norāda uz potenciālu darbaspēka rezervi.
Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nodarbinātība sasniedza 31,6 % jeb 59,6 tūkstošus nodarbināto, bet jauniešu bezdarbs saruka līdz 9,4 % (6,2 tūkstoši bezdarbnieku) – zemākajam līmenim pēdējo 18 gadu laikā.
