Baktēriju toksīns: viens no galvenajiem aizdomās turētajiem zarnu vēža pieauguma cēloņiem cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam
Britu parlamenta deputātiem pastāstīts, ka E. coli baktēriju izdalītais toksīns kolibaktīns ir viens no galvenajiem skaidrojumiem zarnu vēža pieaugumam jauniešu vidū. Zinātnieki uzsver, ka cēlonisko saistību vēl jāpierāda.

Zarnu vēža pieauguma cēlonis cilvēkiem, jaunākiem par 50 gadiem, varētu būt saistīts ar baktēriju toksīna ietekmi agrīnā dzīves posmā. Tā Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnamas Zinātnes un tehnoloģiju komitejas sēdē Londonā norādīja pētnieki. Tas ir svarīgi, jo līdz šim zināmie riska faktori jauno pacientu skaita pieaugumu pilnībā neizskaidro.
Pēdējos divos desmitgadēs agrīnā zarnu vēža gadījumu skaits daudzās valstīs ir dubultojies. Aptaukošanās izplatība un fiziskās aktivitātes samazināšanās to ietekmē, taču pētnieki uzskata, ka jābūt arī citiem faktoriem. Oksfordas Universitātes vecākais molekulārais epidemiologs Karls Smits-Birns (Karl Smith-Byrne) sacīja, ka zināmie riska faktori, tostarp aptaukošanās, smēķēšana un alkohols, izskaidro tikai aptuveni pusi diagnosticēto gadījumu.
Kolibaktīns
Pērn zinātnieki kā iespējamu agrīnā kolorektālā vēža veicinātāju identificēja toksīnu kolibaktīnu, ko zarnās producē daži E. coli variantu celmi. Šī toksīna radītās raksturīgās mutācijas audzējos cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam bija trīs reizes biežākas nekā audzējos cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma. Smits-Birns sacīja, ka tas pašlaik ir visticamākais skaidrojums, taču vēl jānoskaidro, vai kolibaktīns patiešām izraisa zarnu vēzi.
Senger institūta profesors Maiks Stratons (Mike Stratton), kurš sēdē nepiedalījās, ir norādījis, ka kolibaktīns izraisa mutācijas dažiem bērniem, bet citiem ne. Pazīmes novērotas jau zīdaiņa vecumā, un līdz 10 gadu vecumam skartajiem bērniem var būt tāds pats mutāciju apjoms kā 50 gadus vecam cilvēkam.
Imperial College London vēža epidemiologs Elio Ribolī (Elio Riboli) norādīja, ka kolibaktīns galvenokārt sastopams cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1960. gada, un pieļāva, ka E. coli ir mutējusi. Belfāstas Karalienes universitātes epidemioloģe Helēna Kolmena (Helen Coleman) atzina, ka tas ir pirmais jaunais mājiens ilgā laikā, bet pētījumi turpinās. Viņasprāt, ietekme visticamāk saistīta ar ļoti agrīnu bērnību vai pat pirmsdzemdību periodu, tāpēc to ir grūti pētīt.
Zināmo risku mazināšana
Zarnu vēzis ir trešais izplatītākais vēzis pasaulē, tas veido aptuveni vienu desmito daļu no visiem gadījumiem. Vecumā virs 50 gadiem slimība joprojām ir daudz izplatītāka, taču jauniešu vidū diagnožu skaits strauji aug. Ribolī atgādināja, ka Apvienotajā Karalistē un ASV dzeršana un smēķēšana samazinās, bet aptaukošanās pieaug un fiziskā aktivitāte mazinās. Viņš norādīja, ka ar jau zināmo varētu novērst apmēram 60% pašlaik konstatēto vēža gadījumu.


