Bažoties par Krievijas provokācijām, Latvija pastiprina energoobjektu aizsardzību

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs intervijā aģentūrai Reuters norādījis, ka valsts pastiprina enerģētikas objektu aizsardzību, reaģējot uz potenciāliem Krievijas draudiem. Viņš minēja, ka drošība palielināta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, enerģētikas sektorā un hidroelektrostacijā.

Kulbergs atsaucās uz Rietumvalstu izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija varētu plānot provokācijas un uzbrukumus infrastruktūrai reģionā. Viņš arī paziņoja, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti lūdzis aliansei pastiprināt pretgaisa aizsardzību un palielināt karavīru skaitu Latvijā. Tāpat premjers lūdzis ātri integrēt Latvijas un Ukrainas sadarbībā izstrādātās pretdronu sistēmas NATO aizsardzības struktūrās.

Pēc Kulberga teiktā, Krievijai neveicas karā Ukrainā un tās vadība vēlas ātru uzvaru, tāpēc iespējamais hibrīddrauds ir lielāks nekā jebkad. Latvijas valdība gatavojas arī iespējamai Krievijas iejaukšanās oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

Premjers kritizēja Eiropas Savienības dalībvalsti Bulgāriju par 21. sankciju paketes pret Krieviju bloķēšanu, kas paredz ierobežojumus 250 fiziskām un juridiskām personām un Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes sektoram. Viņš uzsvēra, ka veto daļām no sankcijām nozīmē būt vainīgam Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju nāvē. Kulbergs piebilda, ka bezdarbība pret Maskavas tankkuģu ēnu floti un LNG pārdošanu veicina Krievijas kara mašīnu, un dažas valstis no tā gūst peļņu, liekot izvēlēties starp naudu un mieru.