BBC izmeklēšana: Krievija virza devītklasniekus uz arodskolām un armiju
Krievijas varas iestādes arvien vairāk mudina devītās klases skolēnus izvēlēties arodskolas, nevis turpināt mācības 10. un 11. klasē, lai palielinātu strādnieku skaitu un atvieglotu iesaukšanu armijā, liecina BBC izmeklēšana.
Krievijas varas iestādes pēdējos gados aktīvi mudina devītās klases absolventus doties uz arodskolām, nevis turpināt mācības vidusskolā un vēlāk augstskolā, ziņo BBC Krievijas dienests.
Saskaņā ar Augstākās ekonomikas skolas datiem, 2022. gadā, kas bija pirmais pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gads, pirmo reizi vairāk nekā puse (50,4%) devītklasnieku izvēlējās koledžu, nevis 10. klasi. Šī tendence kopš tā laika tikai pastiprinājusies.
Amatpersonas atklāti veicina šo virzību. Maskavā skolēniem, kuri pēc 9. klases piesakās arodskolās, OGE (valsts pārbaudījums) jākārto tikai divi eksāmeni – krievu valoda un matemātika –, nevis ierastie četri. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins un Darba ministrija publiski runājuši par pieprasījumu pēc strādnieku profesijām. Arī skolas pašas bieži iesaka pusaudžiem izvēlēties arodskolas.
- gadā pirmo reizi Krievijas sociālajā tīklā VKontakte bija vairāk ierakstu, kas reklamēja koledžu, nevis universitāti. Lai gan pēc divu gadu mācībām arodskolā joprojām var iestāties augstskolā, praksē tas ir grūtāk nekā pēc 11. klases. Kopš 2025. gada koledžas absolventi var izlaist Vienoto valsts eksāmenu tikai tad, ja viņi piesakās līdzīgā specialitātē – turklāt arodskolas nesagatavo skolēnus šim eksāmenam.
Jaunie vīrieši, kas mācās arodskolās, saskaras ar lielāku iesaukšanas risku. Krievijas likumi atļauj tikai vienu atlikšanu no armijas pēc vidusskolas. Ja šo atlikšanu izmanto koledžā, to vairs nevar izmantot vēlāk – iestāšanās citā programmā vairs nepasargā no iesaukšanas. Tas nozīmē, ka arodskolu absolventus joprojām var nosūtīt karā, jo iesauktos bieži spiež parakstīt līgumus ar Aizsardzības ministriju.
Daudzas skolas samazina vietas augstākajās klasēs, taču ne jau brīvprātīgi. Kopš 2022. gada spēkā ir jauni standarti, kas nosaka, ka skolām no 10. klases jāveido specializētas klases padziļinātai atsevišķu priekšmetu apguvei. Tomēr to īstenot ir dārgi un sarežģīti – skolām bieži vien nav pietiekami daudz skolotāju, lai vienlaikus vadītu specializētus virzienus visos priekšmetos.
Rezultātā skola var piedāvāt vairākas padziļinātas matemātikas klases, bet nevienu, piemēram, sociālajās zinībās, liekot skolēniem, kas vēlētos šo specializāciju, pamest skolu pēc 9. klases. Skolas bieži nesniedz skaidrību par to, kā tiek veidotas specializētās klases un atlasīti skolēni, un bieži vien neatklāj robežpunktus.
Patiesībā tas, kuri skolēni nonāk 10. klasē, ir nevis tie, kas vēlas mācīties, bet gan tie, kuru vecāki prot uzstāt, kuriem ir sakari vai kuri var samaksāt kukuli, raksta BBC. Viens nenosaukts skolotājs situāciju raksturoja šādi: 'Mēs atlasījām skolēnus specializētajām klasēm, un tad vecāki sāka dauzīt kājas un teikt: Mēs iesim uz prokuratūru. Un skola ir spiesta uzņemt bērnus. Rezultātā klases kļuva pārpildītas: divas trešdaļas bērnu nav gatavi šim virzienam, un cieš tie, kuri patiešām vēlas mācīties. Beigu beigās nav iespējams strādāt un nodrošināt pienācīgu izglītības līmeni.'
Likumā skolām ir atļauts rīkot iestājpārbaudījumus 10. klasei, taču pilnīga vidējā izglītība ir garantētas tiesības katram bērnam, tāpēc iestādēm jebkurā gadījumā jāatrod vieta citā skolā. Saskaroties ar šiem šķēršļiem, daži vecāki izņem bērnus no skolas un pāriet uz mājmācību vai privātām tiešsaistes skolām. Šādās programmās iesaistītajiem bērniem nav atlikšanas no militārā dienesta, taču atlikšana atgriežas, tiklīdz viņi iestājas augstskolā.
