Kā Baltijas, Ziemeļvalstu un Austrumeiropas valstis piešķir augstākos valsts apbalvojumus

Valsts augstākais apbalvojums, kas parasti ir ordenis, ir tikpat nozīmīga valstiskuma pazīme kā karogs, himna vai ģerbonis. Latvijas laikraksta Diena apskatā salīdzināts, kā dažādās Eiropas valstīs veidojusies un darbojas augstāko apbalvojumu sistēma. Atšķiras gan kritēriji, gan tas, vai ordeņus drīkst saņemt ārzemnieki. Daudzviet apbalvojumus iedala šķirās, bet tas nav obligāti.

Lietuva un Igaunija

Lietuvas un Igaunijas apbalvojumu sistēmas, tāpat kā Latvijā, aizsāktas starpkaru periodā, bet pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā atjaunotas.

Lietuvas augstākais apbalvojums ir Vītauta Dižā ordenis, kas dibināts 1930. gada 1. septembrī, pieminot dižkunigaiša Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu. To piešķir valstu vadītājiem un pilsoņiem. Apbalvošana notiek 16. februārī, Valsts atjaunošanas dienā, vai 6. jūlijā, Valstiskuma dienā.

Igaunijā augstākais apbalvojums ir Valsts Ģerboņa ordenis, ko pasniedz tikai pašmāju pilsoņiem. Ārzemniekiem paredzēts Māras Zemes Krusta ordenis. Valsts Ģerboņa ordenis dibināts 1936. gadā, atjaunots 1994. gada 5. maijā, un tradicionāli tiek pasniegts 24. februārī, Neatkarības dienā.

Ziemeļvalstis

Dānijas Ziloņa ordeni parasti saņem karaliskās ģimenes locekļi, citu karaļnamu pārstāvji un ārvalstu vadītāji; parastie pilsoņi var pretendēt uz Danebroga ordeni. Ziloņa ordeņa saknes meklējamas XV gadsimta reliģiskajā brālībā, bet pašreizējā veidā to 1693. gadā dibināja karalis Kristiāns V.

Islandes Vanaga ordeni ieviesa karalis Kristiāns X, bet kopš republikas izveides to piešķir valsts prezidents. Norvēģijas Svētā Ūlava ordenis dibināts 1847. gadā, un kopš 1985. gada to piešķir tikai pilsoņiem, retumis izņemot ārvalstu līderus. Zviedrijas Serafimu ordenī kopš 1748. gada uzņemta 891 persona. Somijas Baltās Rozes ordeni lēmumu piešķirt pieņēma 1919. gadā Mannerheims.

Austrumeiropa

Polijā kā augstākais apbalvojums atjaunots 1705. gadā dibinātais Baltā Ērgļa ordenis. Tā devīze 1921. gadā mainīta uz „Par tēvzemi un tautu”. Ordenis pēc Polijas trešās sadalīšanas 1795. gadā tika likvidēts, 1807. gadā atjaunots, bet no 1815. līdz 1831. gadam piešķirts Polijas Karalistē.