Birokrātijas absurds: kā sistēmas kļūdas sagrauj cilvēku dzīves

Jauns.lv publicētajā apskatā Guntars Meluškāns, izmantojot piemērus no Francijas, Austrālijas un Lielbritānijas, parāda, kā valsts pārvaldes bezpersoniskā kārtība var novest pie absurdām un reizēm traģiskām situācijām. Teksta sākumā atgādināts, ka vācu sociologs Makss Vēbers 20. gadsimta sākumā birokrātiju definēja kā racionālāko un taisnīgāko pārvaldes formu, kas balstās uz hierarhiju, rakstītiem noteikumiem un vienlīdzību likuma priekšā.

Kādas tendences novērojamas

Autors norāda, ka prakse parāda vairākas bīstamas tendences. Ierēdņi cenšas izvairīties no personiskas atbildības, jo par elastīgu risinājumu atzinību nesaņem, bet par atkāpi no instrukcijas var draudēt sods vai audits. Tāpēc tiek pieprasītas aizvien jaunas izziņas un saskaņojumi. Otra tendence ir aparāta paplašināšanās: katram jaunam uzdevumam rodas jauna darba vieta, bet budžeta neapgūšana nozīmē mazāku finansējumu nākamajā gadā.

Francija: tiesa uzskatīja dzīvu sievieti par mirušu

Senžozefas ciematā pie Lionas dzīvojošā Žanna Pušēna ieilguša darba strīda laikā 2017. gadā tika atzīta par mirušu. Lionas apelācijas tiesa pieņēma pretējās puses advokāta apgalvojumu bez miršanas apliecības. Sievietei tika anulēta personas apliecība, vadītāja apliecība, bankas konti un veselības apdrošināšana. Iestādes vēlāk formāli atzina, ka viņa ir dzīva, taču pilnībā to atjaunot neizdevās, jo likums šādu situāciju neparedz.

Austrālija: aizsardzība pret ugunsgrēku kļuva par pārkāpumu

Viktorijas štata fermers Liams Šīhans ap māju izcirta kokus un izveidoja 100 metru platu ugunsdrošības buferzonu. Pašvaldība to atzina par dabas aizsardzības pārkāpumu, un viņam piesprieda sodu un tiesāšanās izdevumus, kas kopā pārsniedza 100 000 Austrālijas dolāru. Vēlāk meža ugunsgrēkos gāja bojā 173 cilvēki, bet Šīhana māja bija vienīgā ēka apkaimē, kas palika neskarta. Pēc Karaliskās izmeklēšanas komisijas ziņojuma štats grozīja vides likumus.

Lielbritānija: pabalstu sistēmas un pasta skandāls

27 gadus vecā Filipa Deja no Notingemas, kurai bija smagas veselības problēmas, zaudēja lielu daļu pabalsta pēc tam, kad Darba un pensiju ministrija pazaudēja viņas dokumentus; ienākumi samazinājās no 228 līdz 60 mārciņām nedēļā. Pēc privātā uzņēmuma Capita atteikuma veikt medicīnisko vizīti mājās viņa pārdozēja medikamentus un nomira. Tiesas medicīniskais izmeklētājs konstatēja 28 kļūdas, uzņēmums izmaksāja kompensāciju, bet ministrija apmācīja vairāk nekā 7000 darbinieku.

Otrs piemērs ir Lielbritānijas pasta Horizon skandāls: Fujitsu izstrādātā programmatūra radīja neesošus finanšu iztrūkumus, un no 2000. līdz 2015. gadam vairāk nekā 700 cilvēku tika notiesāti par zādzībām un krāpšanu. Augstākā tiesa vēlāk atzina, ka vainojama bija pati programma.