Ceļu psihologs: jauno soda slieksni nedrīkst uztvert kā atļauju pārsniegt ātrumu
No 1. jūlija Igaunijā mobilās ātruma kameras fiksē pārkāpumus tikai tad, ja ātrums pārsniegts vismaz par 6 km/h, nevis 3 km/h kā līdz šim; psiholoģe brīdina, ka šīs izmaiņas nevajadzētu interpretēt kā atļauju braukt ātrāk.
Igaunijā no 1. jūlija stājušies spēkā grozījumi, saskaņā ar kuriem mobilās ātruma kontroles kameras fiksē pārkāpumus tikai tad, ja atļautais ātrums pārsniegts vismaz par 6 km/h. Iepriekš sods pienācās jau par 3 km/h pārsniegumu. Policija skaidro, ka gandrīz puse no visiem sodiem tika piemēroti par nelieliem pārsniegumiem, kas bieži notikuši nevis apzināti, bet īslaicīgas neuzmanības dēļ.
Ceļu psiholoģe Inna Gorislavska šo lēmumu vērtē kā uzticības izpausmi likumpaklausīgiem autovadītājiem. Viņa atzīst, ka daudzi, kas saņēmuši sodu par nelielu pārsniegumu, sevi neuzskata par pārkāpējiem. Pati psiholoģe arī reiz saņēmusi šādu sodu un jutusi aizvainojumu. Tomēr viņa brīdina, ka jaunais slieksnis var mainīt uztveri par ātruma ierobežojumiem.
Gorislavska norāda, ka daudziem autovadītājiem ir savs priekšstats par pieļaujamo ātrumu, kas ne vienmēr sakrīt ar noteikumiem. Cilvēki plāno brauciena laiku, un, ja sāk atpalikt no grafika, automātiski palielina ātrumu. Vēl viens faktors ir vēlme kompensēt laiku, kas zaudēts, braucot aiz lēna transportlīdzekļa. Viņa pieļauj, ka daži autovadītāji jauno slieksni var uztvert kā atļauju braukt ātrāk, taču atgādina, ka mobilās kameras ir tikai viens kontroles veids, un situācija uz ceļa jāvērtē kopumā. Pat neliels ātruma palielinājums būtiski ietekmē drošību, jo palielinās bremzēšanas ceļš un distances, ko automašīna veic sekundē.
Pēc psiholoģes domām, negadījumu skaita pieaugums šā gada pirmajā pusē galvenokārt saistīts ar vasaras periodu. Brīvdienās autovadītāji biežāk brauc pa nepazīstamiem ceļiem, satiksme kļūst brīvāka, un kontroles sajūta pastiprinās. Mūsdienu ieradums pastāvīgi novērst uzmanību — pie telefona, mūzikas, sarunām — samazina koncentrēšanos. Ja autovadītājs nepamana pat ceļa kameru, viņa uzmanība ir nepareizi sadalīta, un kameras vietā var būt bērns uz skrejriteņa. Kameru galvenais uzdevums ir nevis iekasēt naudas sodus, bet samazināt ātrumu bīstamos posmos.
Gorislavska uzsver, ka tikai ar sodiem nav iespējams mainīt uzvedību ilgtermiņā, īpaši cilvēkiem, kuri ir tendēti uz risku un steigu. Īsta profilakse sākas daudz agrāk — ar paškontroles un atbildības paradumu veidošanu jau bērnībā. Tāpēc drošības programmās jāliek uzsvars ne tikai uz sodiem, bet arī uz uzvedības kultūras veicināšanu, paškontroli un cieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem.
