Cik lielai jābūt uzkrājumu rezervei negaidītiem gadījumiem
Slimības vai darba zaudēšanas gadījumā valsts pabalsti nesedz visus izdevumus, tāpēc finanšu eksperti iesaka veidot personīgo uzkrājumu, kura apmērs atkarīgs no katras mājsaimniecības situācijas.Rakstā apkopoti valsts un pašvaldības atbalsta nosacījumi, kā arī ekspertu ieteikumi drošības rezerves veidošanai.
Zaudējot darbu vai saslimstot, cilvēka ienākumi strauji samazinās, bet ikdienas rēķini paliek nemainīgi. Lai gan valsts nodrošina noteiktu atbalstu, tas parasti nesedz pilnu iepriekšējo ienākumu apmēru, tāpēc finanšu speciālisti aicina domāt par personīgu uzkrājumu jau iepriekš.
Valsts nodrošinātais atbalsts
Slimības gadījumā pirmās dienas apmaksā darba devējs, bet no desmitās darbnespējas dienas iesaistās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izmaksājot 80% no vidējās apdrošināšanas algas. Lai uz to pretendētu, nepieciešams noteikts sociālo iemaksu periods, un pabalstu var saņemt līdz 26 nedēļām, smagākos gadījumos — līdz gadam.
Bezdarba gadījumā pabalsta apmērs atkarīgs no apdrošināšanas stāža — no 50% līdz 65% no vidējās algas, taču summa pakāpeniski samazinās astoņu mēnešu izmaksas periodā. Lai pabalstu saņemtu, nepieciešams reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un atbilst noteiktam iemaksu stāžam.
Papildus pašvaldības var piešķirt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, mājokļa pabalstu un krīzes pabalstu, ja mājsaimniecības ienākumi nesasniedz noteiktus sliekšņus.
Cik liela jāveido personīgā rezerve
Finanšu nozares eksperti norāda, ka bieži minētais trīs līdz sešu mēnešu izdevumu uzkrājums ir tikai orientējošs princips, nevis universāls likums. Rezerves apmērs jāaprēķina, ņemot vērā obligātos ikmēneša izdevumus, nevis kopējos tēriņus, kā arī apgādājamo skaitu, kredītsaistības un ienākumu stabilitāti.
Vieninieku ar stabiliem ienākumiem un bez apgādājamajiem eksperti iesaka sākt ar aptuveni trīs mēnešu rezervi. Ģimenēm ar bērniem, mājokļa kredītu un vienu galveno pelnītāju ieteicams uzkrāt vismaz sešu mēnešu izdevumu apmēru, jo šādās mājsaimniecībās saistības grūtāk samazināt. Savukārt pašnodarbinātajiem un cilvēkiem ar nestabiliem ienākumiem rezervei jāsedz garāks periods, ņemot vērā ienākumu svārstības un atbildību par savām sociālajām iemaksām.
Eksperti iesaka rezervi veidot pakāpeniski un pārskatīt to pēc būtiskām dzīves izmaiņām, piemēram, bērna piedzimšanas vai darba maiņas.
