Kāpēc atgriešanās birojā prasa vairāk nekā tikai brīvu galdu
AJ Produkti valdes locekle Zane Beķere norāda, ka aicinājumi darbiniekiem atgriezties birojos bieži nesaskan ar darba vides gatavību — daudzviet telpas joprojām veidotas hibrīddarba, nevis pilna klātienes darba, apjomam. Aptauja liecina, ka lielai daļai iedzīvotāju pašreizējā darba vieta nešķiet pietiekami ērta.
Latvijā turpinās diskusija par atgriešanos ierastajā darba ritmā pēc vasaras. To pastiprinājusi arī Ministru prezidenta Andra Kulberga publiski paustā nostāja, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē varētu būt jāpārskata, jo, viņaprāt, tikai neliela daļa cilvēku spēj pietiekami disciplinēti strādāt no mājām. Līdzīgas tendences vērojamas arī privātajā sektorā, kur uzņēmumi arvien biežāk pārskata hibrīddarba modeļus un vēlas darbiniekus redzēt klātienē.
AJ Produkti valdes locekle Zane Beķere komentārā norāda, ka šai diskusijai trūkst cita svarīga jautājuma — vai darba devējiem vispār ir sagatavota vide, kurā darbinieki var atgriezties un strādāt produktīvi. Pēdējos gados daudzi uzņēmumi biroju telpas pielāgojuši tieši hibrīdmodelim, samazinot pastāvīgo darbvietu skaitu — piemēram, uz 100 darbiniekiem paredzot vien 75 darba stacijas. Ja klātienes darbs kļūst par normu, ar papildu galdu uzstādīšanu vien nepietiek — darba vietām jābūt gan universālām, gan viegli pielāgojamām katram konkrētajam cilvēkam.
Vispirms problēma, tad risinājums
Beķere uzsver, ka uzņēmumiem vispirms jāsaprot, kāds darbs konkrētajā vietā tiek veikts un kas traucē to veikt efektīvi, un tikai pēc tam jāmeklē risinājumi — vai tie būtu telpu plānojumā, ergonomikā, akustikā vai darba organizācijā. Tas attiecas ne tikai uz birojiem, bet arī uz ražotnēm, noliktavām un tirdzniecību, kur attālinātais darbs nekad nav bijis reāla iespēja.
AJ Produkti un pētījumu centra Norstat veiktā aptauja liecina, ka tikai 51% Latvijas iedzīvotāju savu darba vietu uzskata par ergonomisku un ērtu, bet vien 41% uzskata, ka darba devējs darba videi pievērš pietiekamu uzmanību.
Pēc autores pieredzes, uzņēmumu birojos bieži novērojams noguruma un koncentrēšanās grūtību pieaugums, ko palīdzējis mazināt telpu pārplānojums, akustisko paneļu uzstādīšana un klusu telpu izveide. Ražošanas un noliktavu uzņēmumos savukārt bieži risināta mugursāpju un fiziskas slodzes problēma, pielāgojot darba krēslus un pārkārtojot darba vietas, lai mazinātu liekas kustības un smagumu pārvietošanu.
