Kāpēc jauniešiem Eiropā arvien grūtāk kļūt par mājokļa īpašniekiem
OECD dati liecina, ka jaunāko paaudžu vidū Eiropā mājokļu īpašnieku īpatsvars pastāvīgi samazinās salīdzinājumā ar vecākajām paaudzēm to pašā vecumā. Par iemesliem eksperti min pieaugošās hipotēku izmaksas, cenu un algu plaisu, kā arī izmaiņas darba tirgū.
Eiropa piedzīvo mājokļu pieejamības krīzi, kas īpaši smagi skar jauniešus – arvien mazāk no viņiem spēj tikt pie sava mājokļa tādā pašā vecumā, kādā tas izdevās viņu vecākiem. To liecina OECD apkopotie dati 20 ES valstīs, kurus analizējusi "Euronews Business".
Statistika rāda skaidru tendenci: cilvēkiem, kas dzimuši 1975. gadā, 32 gadu vecumā savs mājoklis piederēja aptuveni 60% gadījumu, bet 1985. gadā dzimušo vidū – vairs tikai 52%. Līdzīgas atšķirības vērojamas arī jaunākā vecumā – 29 gadu vecumā mājokļa īpašnieki bija 52% no 1980. gadā dzimušajiem, taču starp 1990. gadā dzimušajiem – tikai 41%. Turpretim vecāko paaudžu (dzimušu 60., 65. un 70. gados) rādītāji attiecīgajā vecumā bija ļoti līdzīgi.
Iemesli
OECD eksperti skaidro, ka situāciju ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori – kopš 2021. gada pieaugušas procentu likmes, kas sadārdzinājušas hipotekāros kredītus, mājokļu cenas daudzviet aug straujāk nekā algas, un jauniešu ilgāka izglītošanās aizkavē ienākšanu darba tirgū un patstāvīgas dzīves sākšanu.
Lielākais kritums un izņēmumi
Salīdzinot 90. gadu vidu ar pēdējiem pieejamajiem datiem, aptuveni divās trešdaļās Eiropas valstu 30 gadus vecu mājokļu īpašnieku īpatsvars samazinājies. Visstraujāk tas kritis Īrijā (no 81% līdz 53%) un Grieķijā (no 78% līdz 58%), kā arī Apvienotajā Karalistē un Spānijā. Britu eksperts uzsver, ka problēma nav tikai pirmās iemaksas sakrāšana, bet arī nespēja aizņemties pietiekami lielu summu vēlamajā rajonā.
Pretēja aina vērojama bijušajās sociālisma valstīs – Slovākijā, Čehijā un Polijā, kur pēc dzīvokļu privatizācijas mājokļu īpašnieku īpatsvars strauji audzis. No piecām lielākajām Eiropas ekonomikām pieaugums reģistrēts vienīgi Francijā.
