COP17: FAO aicina straujāk īstenot bioloģiskās daudzveidības mērķus ar lauksaimniecības un pārtikas sistēmu palīdzību
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) Erevānā notiekošajā ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē COP17 aicināja paātrināt globālo dabas aizsardzības saistību izpildi. Konferences pārskats parādīja, ka līdz 2030. gadam svarīgākā problēma ir īstenošanas atpalicība.
Armēnijas galvaspilsētā Erevānā noslēgusies ANO bioloģiskās daudzveidības konferences (COP17) globālā pārskata sesija par Kunmingas–Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības pamatprogrammas (KMGBF) izpildi. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) šajā sakarā aicināja straujāk īstenot dabas aizsardzības saistības, izmantojot lauksaimniecības un pārtikas sistēmas. Pārskats par galveno problēmu līdz 2030. gadam nosauca tieši īstenošanas atpalicību.
FAO ģenerāldirektora vietnieks Godfrijs Magvenzi konferences augsta līmeņa daļā sacīja, ka valstu apņemšanās ir spēcīga, taču darbību tagad nepieciešams paātrināt. Pēc viņa teiktā, bez bioloģiskās daudzveidības nav iespējama pārtikas drošība un uzturs.
Ko rāda analīze
Konferencē piedalījās 196 Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu pārstāvji. Pamatprogramma pieņemta 2022. gadā, un COP17 iezīmēja pusceļu līdz 2030. gada termiņam. Globālais pārskats liecina par nepieredzētu iesaisti plānošanā, taču īstenošana ir pārāk lēna, lai sasniegtu 2030. gada mērķus.
FAO analizēja 78 atjauninātus nacionālos bioloģiskās daudzveidības plānus un gandrīz 13 000 atsevišķu darbību. Ar lauksaimniecības un pārtikas sistēmām saistīti 63 procenti valstu mērķu un 36 procenti analizēto darbību. Finansiālās vajadzības identificē 84 procenti plānu, bet kvantificē tikai 44 procenti, un vien 19 procenti ietver izmaksu aprēķinus lauksaimniecības un pārtikas darbībām. Mazāk nekā pusei plānoto darbību ir izmērāmi rādītāji.
Jaunas iniciatīvas un finansējums
Konferencē sāka darboties Erevānas bioloģiskās daudzveidības uzraudzības tehnoloģiju centrs, kas apvieno organizācijas, atbildīgas par 27 galvenajiem programmas rādītājiem, kā arī Erevānas globālais OECM centrs, kas atbalsta teritorijas ārpus oficiāli aizsargātajām zonām, kur daba tiek efektīvi saglabāta. FAO atbalstīja arī kalnu un saldūdens ekosistēmu platformas izveidi.
FAO atjaunināja Integrētās zemes izmantojuma plānošanas vadlīnijas, pirmo lielo atjauninājumu kopš 1993. gada. Nīderlandes lauksaimniecības ministre Džeimi van Esena paziņoja par 1,5 miljonu eiro ieguldījumu FAO darbam bioloģiskās daudzveidības jomā.
FAO atbalstītās programmas 91 valstij palīdzējušas piekļūt vairāk nekā 645 miljoniem ASV dolāru Globālās vides fonda dotāciju un 4,34 miljardiem dolāru līdzfinansējuma. Atjaunošanas pārskats liecina, ka valstis apņēmušās atjaunot gandrīz vienu miljardu hektāru, bet pašlaik atjaunošana norit aptuveni 252 miljonos hektāru 149 valstīs.
