Lielbritānijā zilās mēles slimības sezona – līdz šim smagākā, tā dēvētā dzīvnieku labturības krīze
Lielbritānijā šosezon reģistrēti 3472 zilās mēles slimības gadījumi, vairāk nekā piecreiz vairāk nekā iepriekšējās trijās sezonās kopā. Parlamenta deputātiem lauksaimnieku un veterinārārstu pārstāvji slimības izplatību nosaukuši par nopietnu dzīvnieku labturības krīzi.
Lielbritānijā 2025.–2026. gada sezonā zilās mēles slimība, kas skar aitas, liellopus un kazas, sasniegusi līdz šim lielāko apmēru. Tā Lielbritānijas parlamenta deputātiem pastāstīja lauksaimnieku un veterinārārstu organizāciju pārstāves, norādot, ka situācija ir radījusi nopietnu dzīvnieku labturības krīzi un lielu emocionālo slogu zemniekiem.
Zilās mēles slimība ir vīrusu infekcija, kas var izraisīt drudzi, bojājumus uz ādas un gļotādām, nedzīvi dzimušus pēcnācējus un dzīvnieku nāvi. Dažkārt mēle kļūst zilgana un izspiežas no mutes. Vīruss cēlies Āfrikā, to pārnēsā kodošie knišļi, un pēdējo divdesmit gadu laikā tas izplatījies Eiropā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija šo izplatību saista ar klimata pārmaiņām. Pašreiz izplatītais celms – 3. serotips (BTV-3) – Anglijā pirmoreiz konstatēts 2023. gadā.
Gadījumu skaits
Kopš jūlija Anglijā, Skotijā un Velsā reģistrēti 3472 gadījumi – vairāk nekā piecreiz vairāk nekā iepriekšējās trijās sezonās kopā. Visvairāk cietuši valsts dienvidrietumi: Devonā reģistrēti 1291 gadījumi, Somersetā – 373, Kornvolā – 352. Vides, pārtikas un lauku lietu ministrija gadījumu definē kā saimniecību, kurā ir vismaz viens slims dzīvnieks, tāpēc faktiski inficēto dzīvnieku skaits, visticamāk, ir lielāks.
Zemnieku zaudējumi
Nacionālās lauksaimnieku savienības galvenā dzīvnieku veselības un labturības padomniece Ketrina Maklolina norādīja, ka zemnieki saskārušies ar dzīvnieku bojāeju, smagām slimībām, reproduktīviem zaudējumiem, piena un augšanas zudumiem, papildu darbaspēka un veterinārajām izmaksām, kā arī traucējumiem vaislā un pārdošanā. Viņasprāt, vīrusa ietekme uz auglību var atstāt ilgstošas sekas, un pavasarī daudzās saimniecībās var būt ļoti maz jēru, kas stipri ietekmēs to finanses.
Britu Veterinārārstu asociācijas prezidente Gvena Rīsa atzina, ka tiešas ārstēšanas nav, tāpēc veterinārārsti var tikai atbalstīt dzīvniekus. Viņa piebilda, ka vakcinācijas izmaksas un nenoteiktība par inficēšanās risku daļu zemnieku atturēja dzīvniekus imunizēt pirms uzliesmojuma.
