Covid-19 ierobežojumi 2020. gadā samazināja globālo ugunsgrēku skaitu par 12,3 %
Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieku pētījums liecina, ka 2020. gada pirmajā pusē valstīs ar kustības ierobežojumiem aktīvo ugunsgrēku fiksējumu bija par 12,3 % mazāk nekā iepriekšējos gados. Citviet, piemēram, Kolumbijā un Hondurasā, ugunsgrēku skaits pieauga.
Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada pirmajā pusē valstīs, kurās bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi, tika fiksēts par aptuveni 12,3 % mazāk aktīvo ugunsgrēku nekā vidēji 2013.–2019. gadā. Tas secināts pētījumā, ko žurnālā Cell Reports Sustainability publicējusi komanda Ķīnas Zinātņu akadēmijas profesora Dzjaņhao Vana vadībā. Rezultāti palīdz saprast, kā cilvēku darbība ietekmē savvaļas ugunsgrēkus, ko grūti nodalīt no laikapstākļu ietekmes.
Dabiskais eksperiments
Pētnieki pandēmijas ierobežojumus izmantoja kā „dabisko eksperimentu”: cilvēku mobilitāte strauji un plašā mērogā samazinājās, bet laikapstākļi nemainījās tādā pašā veidā. Ierobežojumu periodus noteica pēc reģionālajiem rīkojumiem un mobilo tālruņu atrašanās vietas datiem. Ugunsgrēkus izsekoja ar NASA un ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes pavadoņa Suomi NPP VIIRS sensoru, kas karstuma avotus fiksē ar 375 metru izšķirtspēju. Pavadonis neatšķir savvaļas ugunsgrēkus no kontrolētas dedzināšanas.
Meža ugunsgrēku skaits samazinājās par aptuveni 27,7 %, zālāju – par 8,4 %. Krūmājos, savannās un lauksaimniecības zemēs būtiskas atšķirības nebija. Ja laikapstākļus neņēma vērā, kritums bija tikai 5,8 % un statistiski nebūtisks. Vans uzsver, ka 12,3 % ir tīrā ietekme, nevis cilvēku izraisīto ugunsgrēku īpatsvars, jo mazāk aizdegšanās un vājāka dzēšana daļēji izlīdzinās.
Ne visur ugunsgrēku kļuva mazāk
Daļā reģionu ugunsgrēku skaits pieauga: lielākajā daļā Dienvidamerikas, Āfrikas dienvidos un Ziemeļaustrumāzijā. Kolumbijā pieaugums bija 31,4 %, Indijā 25,4 %, Hondurasā 70,7 %. Pētnieki secina, ka iemesls varēja būt vājāka ugunsdzēsība, taču atzīst, ka tas ir secinājums, nevis tieši novērojums.
Pētījumam ir ierobežojumi: mobilo tālruņu dati var neataino cilvēku aktivitāti lauku apvidos, un analīzē aplūkota tikai gada pirmā puse, tāpēc reģioni ar ugunsgrēkiem gada otrajā pusē, piemēram, ASV rietumi, varētu būt atspoguļoti nepilnīgi.
Vans norāda, ka pētījums nav ugunsdrošības politikas vērtējums, taču vienota pieeja visticamāk nedarbosies. Kur ugunsgrēku bija mazāk, svarīga var būt izglītošana un kontrolēta dedzināšana, bet kur tos bija vairāk – uzraudzības un dzēšanas spēju saglabāšana.
