Dārgas raķetes pret lētiem droniem: kā Lietuva sargā gaisa telpu
NATO iznīcinātāji pagājušajā nedēļā divreiz neveiksmīgi mēģināja notriekt Lietuvas gaisa telpā iekļuvušu dronu, un tas licis apspriest, vai pret lētiem droniem ir lietderīgi izmantot raķetes par simtiem tūkstošu eiro. Lietuva plāno izveidot integrētu pretdronu sistēmu līdz 2027. gada beigām.
Pagājušajā nedēļā NATO iznīcinātāji Lietuvas gaisa telpā divas reizes neveiksmīgi mēģināja notriekt noklīdušu bezpilota lidaparātu. Šis gadījums Lietuvā raisījis diskusiju par to, vai ir pamatoti pret salīdzinoši lētiem droniem izmantot raķetes, kas maksā simtiem tūkstošu eiro.
Aizdomas, ka dronam ir Ukrainas izcelsme, radušās tāpēc, ka tas Lietuvā ielidoja no Baltkrievijas, īslaicīgi šķērsoja Polijas robežu un atgriezās Lietuvas gaisa telpā. NATO iznīcinātāji to pamanīja virs Kauņas, Lietuvas otrās lielākās pilsētas, taču uguni neatklāja, jo lidojums noritēja virs apdzīvotas vietas, kur krītoši atlūzu gabali varētu radīt postījumus. Tā teicis Lietuvas armijas Aizsardzības štāba vadītājs kontradmirālis Gīdrus Premeņecks.
Ar diviem vēlākajiem mēģinājumiem dronu neizdevās neitralizēt. Vienas raķetes atlūzas nokritušas Biržu rajonā, bet otra, šķiet, neizšāvās. Armijas komandieris Raimundas Vaikšnoras norādīja, ka lidmašīna kopā ar raķeti droši nosēdusies, un tagad gaisa patruļas misiju veicošajai valstij jānoskaidro, kas notika. Šobrīd NATO gaisa patruļu Lietuvā nodrošina Itālija un Beļģija.
Izmaksas
Atvaļinātais majors Darjus Antanaitis LRT stāstīja, ka mēģinājumus visticamāk veikuši itāļu piloti ar iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon, kuri var izmantot, piemēram, īsās darbības rādiusa raķetes IRIS-T un AIM-9. IRIS-T maksā aptuveni 400 000 eiro, AIM-9 Sidewinder — no 500 000 līdz 900 000 eiro. Viņaprāt, Typhoon lidojuma stunda izmaksā ap 50 000 eiro, neskaitot zemes personālu un apkopi. Aizsardzības ministrs Robertas Kaunass teica, ka raķetes izšaušana izmaksā vairākus simtus tūkstošu eiro, nevis miljonus. Izdevumus pašlaik sedz misijas dalībvalstis, bet Lietuva vēlas vienoties par izmaksu dalīšanu.
Antanaitis uzskata, ka salīdzinājums ar dronu cenu neņem vērā iespējamo postījumu apjomu un armijas uzdevumu aizsargāt iedzīvotājus. Droņu operators un brīvprātīgais, kas karojis Ukrainā, Arūnas Kumpis brīdināja, ka Lietuvas krājumi raķetēm pret bīstamākiem mērķiem ir ierobežoti. Viņš ieteica izmantot elektroniskās karadarbības līdzekļus un pārtvērējdronus, taču atzina, ka Lietuvai trūkst modernas dronu izsekošanas un klasifikācijas sistēmas.
Pretdronu sistēma
Ministrs Kaunass paziņoja, ka Lietuva šogad sākusi veidot integrētu pretdronu aizsardzību, kas apvienos radaru, akustisko sensoru, kameru un elektroniskās izlūkošanas datus. To plānots ieviest līdz 2027. gada beigām. Iepirkumam atlasīti trīs vai četri uzņēmumi; līgumu cer parakstīt šogad, bet prototipi militārai testēšanai varētu būt pieejami 2027. gada martā vai aprīlī.
