Igaunijas bijušais NATO sūtnis kritizē ASV par Krievijas prasību pieļaušanu Eiropas drošības jautājumos

Igaunijas bijušais vēstnieks NATO, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Jūri Luiks (Jüri Luik) pauž satraukumu, ka ASV pieļāvusi, ka Krievija paralēli Ukrainas miera sarunām var izvirzīt prasības par Eiropas drošības kārtību. Luiks nākamajā pavasarī kandidēs Igaunijas parlamenta Riigikogu vēlēšanās no partijas Isamaa.

Ko vēstīja Bild

Vācu laikraksts Bild piektdien ziņoja, ka Maskava vēlas jaunu Eiropas drošības kārtību. Tā paredzētu Somijas izstāšanos no NATO, alianses militāro bāzu likvidēšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī Moldovas pārveidošanu par federāciju. Atsaucoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvinieku avotiem, izdevums norādīja, ka miera plāns radies viņa tuvākajā lokā; to pārstāstīja Somijas sabiedriskais medijs Yle.

Luiks aicināja būt piesardzīgam un teica, ka detaļas jāprecizē. Viņš atgādināja, ka Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs šos apgalvojumus noliedzis. Luiks sacīja, ka bez Bild raksta viņam pašlaik nav citu avotu, kas apstiprinātu šādas prasības.

Galvenā problēma — sarunu formāts

Lielāko problēmu Luiks saskata tajā, ka Vašingtona nolēmusi Eiropas drošības jautājumus apspriest kopā ar iespējamo Ukrainas miera vienošanos, lai gan Eiropas valstis uzstāj, ka vispirms jāpanāk miers. Viņaprāt, Krievija tādējādi nonākusi pozīcijā, kurā vispār var izvirzīt prasības. Rezultātā paralēli tiek apspriesta Ukrainas nākotne un Eiropas drošības kārtība, un tas, pēc viņa vārdiem, ir slikti.

Luiks apšaubīja arī ASV administrācijas un sarunvedēju pieredzi darbā ar Maskavu. Viņaprāt, amerikāņi nepiešķir lielu nozīmi vēsturiskajam mantojumam un Krievijas darbībām pēdējos gados, tostarp plašajam karam, un sarunas uztver kā tehnisku vai tirgus kaulēšanos. Eiropas valstis nedrīkst kļūt par šādas kaulēšanās upuriem.

Ja Eiropa pievienosies sarunām, tās pārstāvjiem jābūt skaidram ES mandātam un atbildībai dalībvalstu priekšā. Luiks pieminēja Igaunijas atbalstu Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Košta un ES augstajai pārstāvei ārlietās Kajai Kallasai, kuriem formāli jāziņo dalībvalstīm par darbu sarunās. Pēc viņa domām, jautājums nav par to, kas fiziski sēž pie galda, bet par to, vai šie cilvēki atbild Eiropas valstīm, tostarp Igaunijai.