Dati palīdz mākslas muzejiem pārveidot apmeklētāju pieredzi
Muzeji arvien vairāk izmanto datus, lai uzlabotu apmeklētāju pieredzi, sākot no eksponātu izvietojuma līdz personalizētiem ieteikumiem. Pētījums Van Goga muzejā Amsterdamā atklāj, kā digitālo gidu dati var palīdzēt optimizēt muzeja plānojumu un palielināt apmeklētāju iesaisti.
Mākslas muzeji mainās – no tradicionālajiem „ziloņkaula torņiem” tie kļūst par atvērtākām, iesaistošākām vietām. Datiem šajā pārmaiņā ir arvien lielāka loma. Pētnieki no MIT, Džordžijas Tehnoloģiju institūta un Navarras Universitātes kopā ar Van Goga muzeju Amsterdamā ir izstrādājuši modeli, kas analizē apmeklētāju kustības, izmantojot datus no digitālajiem multivides gidiem.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Management Science", tika izmantoti dati no 25 000 nejauši izvēlētiem apmeklējumiem laikā no 2019. līdz 2021. gadam. Modelis, saukts par "pathway MNL", prognozē apmeklētāju pārejas starp darbiem ar 63% precizitāti un spēj paredzēt, cik liela iespēja, ka apmeklētājs apskatīs konkrētu darbu (81% precizitāte) vai pametīs izstādi (96% precizitāte).
Rezultāti rāda, ka apmeklētāji reaģē gan uz fizisko darbu atrašanās vietu, gan to izvietojumu digitālajos gidos. Pārsteidzoši, ka sastrēgums var palielināt iesaisti – cilvēki biežāk pievēršas darbiem, kurus citādi neievērotu, un drūzmēšanās ap gleznu var kalpot kā kvalitātes signāls. Pētnieki arī atklāja, ka laika spiediena apstākļos apmeklētāji dod priekšroku šedevriem.
Lai gan muzeji reti izmanto digitālo gidu datus lēmumu pieņemšanā, situācija mainās – pieaug digitālo komandu kapacitāte un ārējā sadarbība. Van Goga muzejs jau ir ieviesis jaunu multivides gidu, kura dizainā izmantoti pētījuma atziņas.
Tomēr eksperti brīdina, ka personalizēti ieteikumi nedrīkst aprobežoties tikai ar to, kas apmeklētājam patīk. Muzejiem ir „pienākums pakļaut” apmeklētājus dažādiem darbiem, arī tādiem, kas izaicina vai nešķiet uzreiz pievilcīgi. Pretējā gadījumā pastāv risks pastiprināt jau tā dominējošo kanonu.
