Deivids Hoknijs: mākslinieka smalkais skatiens uz kvīru dzīvi

Sešas desmitgades pēc Deivida Hoknija gleznas 'A Bigger Splash' tapšanas tās reprodukcijas ir kļuvušas par vizuālu motīvu daudzās geju mājsaimniecībās. Hoknijs, būdams atklāts gejs, savos darbos attēloja viendzimuma tieksmes jau pirms daļējas dekriminalizācijas Anglijā un Velsā 1967. gadā.

Atšķirībā no tādiem māksliniekiem kā Roberts Mapletorps vai Kīts Herings, Hoknijs neizmantoja atklāti seksualizētus tēlus, bet gan pārveidoja skaistuma, intimitātes un vēlmes izpratni. Jau 1961. gadā, būdams students Karaliskajā mākslas koledžā, viņš radīja vienu no agrākajiem kvīru identitātes izteikumiem britu mākslā – gleznu 'We Two Boys Together Clinging', kuras nosaukums aizgūts no Volta Vitmena dzejoļa, kas bija populārs geju lasītāju vidū.

1962. gada darbs 'Cleaning Teeth, Early Evening (10pm) W11' ar savu zobu pastas tūbiņu izvietojumu radīja divdomīgus mājienus, kas bija saprotami tikai iesvētītajiem, bet masām šķita nevainīgi. Pārcēlies uz Losandželosu 1964. gadā, Hoknijs atrada lielāku brīvību dzīvot atklāti kā gejs. Viņa darbi sāka atainot Kaliforniju kā fantāziju zemi ar baseiniem, zaļiem zālieniem un palmām.

Gleznā 'Peter Getting Out of Nick’s Pool' redzams kails jauns vīrietis, izkāpjot no baseina – fokuss uz viņa kailajiem sēžamvietas muskuļiem tolaik bija ļoti pretrunīgs. Citi darbi, piemēram, 'California' (1965), attēlo divus vīriešus uz pūšamajiem matračiem, peldošus kailus, bet 'Portrait of an Artist (Pool With Two Figures)' – apģērbtu vīrieti vērojot peldošu peldētāju.

Hoknija revolucionārais ieguldījums ir ne tikai vīriešu kailuma un vēlmes attēlošana, bet arī ikdienas dzīves ainas: vīrieši peldas, dušā kopā, tīra zobus. Tas uzsvēra, ka geju intimitāte un draudzība var būt skaista, nevis saistīta tikai ar vientulību vai traģēdiju.

Viņa darbi apvienoja kvīru identitāti, tēlotājmākslu un dekoratīvo mākslu. Hoknijs pierādīja, ka 'dekoratīvs' nav netīrs vārds. Lai gan viņš neapvienoja mākslu ar politisko aktīvismu tāpat kā Herings, Hoknijs panāca geju redzamību iestādēs, gan Apvienotajā Karalistē, gan starptautiski. 1988. gadā viņš draudēja atcelt lielu izstādi Taitā protestējot pret 28. pantu.

Hoknija mantojums ir grūti aprakstāms – tā ir estētika, kas jūtas 'nedaudz gejs' – neatkarīgi no tā, vai tā ir divi vīrieši baseinā, viņa taksīšu portreti vai spilgtās Jorkšīras ainavas. Viņš turpināja eksperimentēt ar kolāžu, video, grafikas mākslu, publisko mākslu un iPad zīmējumiem. Hoknijs ne tikai ieraudzīja skaistumu geju dzīvē, bet arī dalījās tajā ar pasauli.