Deputāte: latviešu valodai jābūt dzīvai ikdienā, ne tikai mantojumā

Rīgas domes deputāte un aizsardzības ministra juridiskā padomniece Lauma Paegļkalna publicētā viedokļrakstā uzsver, ka latviešu valodas nākotni nevar paļauties uz kāda cita pleciem — tā ikdienā jālieto pašiem. Viņa atgādina, ka latviešu ir viena no divām dzīvajām baltu valodām, ka Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" reģistrā, bet Dziesmu un deju svētku tradīcija — Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Valoda kā konstitucionāls pamatprincips

Paegļkalna norāda, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir daļa no Satversmes negrozāmā kodola, taču šis princips reāli darbojas tikai tad, ja cilvēks to var piedzīvot ikdienā — veikalā, kafejnīcā vai zvanot uz servisu.

Jaunie grozījumi likumā

Rakstā uzsvērts, ka šī gada 15. septembrī spēkā stājušies Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas nosaka: pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pirmajai un primārajai mutvārdu saziņas valodai jābūt latviešu valodai, un nevienam darbiniekam nav pienākuma apkalpot klientu krievu valodā. Pie grozījumiem Paegļkalna strādājusi kopā ar Inesi Lībiņu-Egneri un Valsts valodas centru, un tos pieņēmusi Saeima.

Grozījumi attiecas arī uz pakalpojumu dokumentiem, digitālajām saskarnēm un valodas izvēli tehniskos risinājumos — piemēram, filmu subtitriem, tālruņu operatoru sistēmām, mājaslapām un zvanu centriem, kuriem turpmāk jābūt valsts valodā vai līdztekus tai kādā no ES dalībvalsts vai kandidātvalsts valodām. Uzņēmējiem prasību ieviešanai dots laiks līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Vēsturiskais un starptautiskais konteksts

Deputāte atgādina par valodas atgūšanu Atmodas laikā un 2012. gada valodas referendumu, kā arī min ANO novērotāju ziņojumus par to, kā Krievija okupētajā Krimā uzspiež krievu valodu un ierobežo ukraiņu valodas un kultūras lietošanu. Raksta noslēgumā viņa aicina turpināt sarunāties latviski, prasīt savu tiesību ievērošanu un nodot valodu nākamajai paaudzei.