Desmit pārsteidzoši veidi, kā diabēts un demence ir saistīti
Jauni pētījumi atklāj ciešu saikni starp cukura līmeni asinīs un smadzeņu veselību, parādot, ka diabēts būtiski palielina demences risku, savukārt demence var pasliktināt cukura vielmaiņu.
Zinātnieki turpina atklāt aizvien ciešāku saistību starp diabētu un demenci. Jaunākie pētījumi liecina, ka cukura līmeņa problēmas asinīs ietekmē smadzeņu darbību un otrādi. Šeit ir desmit uz pierādījumiem balstītas atziņas par šo slimību savstarpējo ietekmi.
Cilvēkiem ar diabētu ir par aptuveni 60% lielāka iespēja saslimt ar demenci, un bieža zema cukura līmeņa epizodes saistītas ar 50% lielāku kognitīvo traucējumu risku. Insulīna rezistence, kas ir galvenais 2. tipa diabēta cēlonis, ne tikai ietekmē aknas un muskuļus, bet arī smadzenes. Alcheimera slimības gadījumā šī rezistence apgrūtina smadzeņu šūnu spēju izmantot glikozi enerģijai, veicinot kognitīvo pasliktināšanos.
Smadzenes veido tikai 2% no ķermeņa svara, bet patērē aptuveni 20% enerģijas. Demences gadījumā smadzeņu šūnas zaudē spēju pareizi izmantot glikozi – šo stāvokli dažkārt neoficiāli dēvē par 3. tipa diabētu. Savukārt Alcheimera slimība var paaugstināt diabēta risku: pacientiem bieži ir augstāks glikozes līmenis tukšā dūšā, un APOE4 variants, kas ir nozīmīgākais Alcheimera ģenētiskais riska faktors, samazina insulīna jutību, bloķējot insulīna receptorus šūnās.
Asinsvadu bojājumi ir vēl viens savienojošais posms. Diabēts bojā asinsvadus, tostarp smadzenēs, samazinot asins plūsmu un skābekļa piegādi, kā arī vājina smadzeņu aizsargbarjeru, ļaujot iekļūt kaitīgām vielām un izraisot iekaisumu. Šie procesi ir cieši saistīti ar demences attīstību.
Interesanti, ka demences zāles memantīns sākotnēji tika izstrādātas diabēta ārstēšanai. Lai gan tas neizdevās pazemināt cukura līmeni, vēlāk atklāja tā labvēlīgo ietekmi uz smadzeņu darbību. Diabēta zāles metformīns, kas ir visplašāk lietotās, var samazināt smadzeņu iekaisumu un ir saistīts ar zemāku demences risku. Arī GLP-1 receptoru agonistu grupas medikamenti, piemēram, semaglutīds, samazina demences risku, pat efektīvāk nekā metformīns.
Insulīna terapija, ko ievada caur deguna aerosolu, tiek pētīta kā veids, kā piegādāt insulīnu tieši smadzenēm, un mazi pētījumi liecina par uzlabojumiem atmiņā. Savukārt salīdzinoši jaunā SGLT2 inhibitoru grupa, kas palielina cukura izvadīšanu ar urīnu, var vēl vairāk samazināt demences risku, tostarp Alcheimera un asinsvadu demenci.
Visi šie dati norāda, ka diabēta kontrole aizsargā ne tikai sirdi un nieres, bet arī smadzenes. Joprojām tiek pētīts, vai diabēta zāles darbojas arī cilvēkiem bez diabēta, taču skaidrs, ka cukura vielmaiņas regulēšana ir svarīga arī smadzeņu veselībai novecojot.
