Desmit vaļasprieki, kas var mazināt stresu un uzlabot pašsajūtu
Pētījumā ar vairāk nekā 93 000 dalībnieku konstatēts, ka cilvēki ar regulāriem vaļaspriekiem jūtas laimīgāki un veselīgāki. Speciālisti iesaka desmit nodarbes, kas palīdz atslābināties no ikdienas pienākumiem.

Regulāri vaļasprieki var uzlabot garīgo un fizisko veselību, mazināt stresu un ikdienā sniegt vairāk prieka. Tā raksta izdevums “Real Simple”, atsaucoties uz speciālistu viedokļiem un zinātnisku pētījumu. Tēma aktuāla ikvienam, kurš brīvo laiku galvenokārt pavada pie televizora vai tālruņa ekrāna.
Žurnālā “Nature Medicine” publicētajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 93 000 cilvēku. Tas parādīja, ka cilvēki ar hobijiem biežāk jūtas laimīgāki un veselīgāki, bet depresijas pazīmes viņiem novērojamas retāk nekā tiem, kuriem regulālu vaļasprieku nav.
Laulību un ģimenes terapeite Kristīna Frederika skaidro, ka hobiji ļauj izrauties no ikdienas pienākumiem un gaidām, labāk izprast emocijas, veidot attiecības ar citiem un just, ka pašam pieder sava laika un izvēļu kontrole. Nodarbei nav jābūt sarežģītai, dārgai vai tādai, kam vajadzīgs īpašs talants – galvenais, lai tā patiešām sagādā prieku.
Ko iesaka speciālisti
Desmit ieteiktie vaļasprieki ir:
- Dārzkopība – saikne ar dabu, vairāku maņu iesaiste un gandarījums par paveikto.
- Dienasgrāmatas rakstīšana – medicīnas eksperte Vildaliza Karo norāda, ka tā palīdz emocijas pārvērst vārdos; rakstīt var neregulāri un bez noteikumiem.
- Gleznošana – klīniskā sociālā darba speciāliste Leslija Roja uzsver, ka tā palīdz mazināt stresu; Frederika iesaka brīvo gleznošanu bez konkrēta mērķa.
- Ēdiena gatavošana – eksperimenti ar produktiem, kas jau ir mājās, attīsta elastīgu domāšanu.
- Adīšana un tamborēšana – atkārtotas kustības palīdz koncentrēties uz doto brīdi.
- Muzicēšana un dziedāšana – muzikālā izglītība nav nepieciešama; hobijs var būt arī dziesmu saraksta veidošana.
- Dejošana – īpaši noder tiem, kas dienu pavada pie rakstāmgalda vai datora.
- Sporta aktivitātes kopā ar citiem – komandu spēles veido piederības sajūtu, taču sacensību sports nav obligāts.
- Puzles un loģikas uzdevumi – tostarp krustvārdu mīklas un programmēšana.
- Pastaigas dabā un riteņbraukšana – brīva uzmanības klejošana var palīdzēt rast jaunas idejas.
Speciālisti atgādina, ka hobijam nevajadzētu kļūt par vēl vienu pienākumu. Nav jācenšas kļūt par ekspertu vai katrā ziņā pabeigt iesākto – vērtība ir pašā procesā. Dažkārt pietiek nolikt malā tālruni un pusstundu veltīt nodarbei, kas patīk.


/nginx/o/2026/11/04/18016962t1hab28.jpg)