Dienvidkoreja izmēģina kuģošanu pa Arktikas jūras ceļu, kas satrauc Rietumus
Dienvidkorejas konteinerkuģis oktobrī pabeidza reisu uz Rietumeiropu pa Krievijas ziemeļu piekrasti, saīsinot ceļu vismaz par 10 dienām. Analītiķi norāda, ka Seula tā cenšas arī uzturēt attiecības ar Maskavu, kas satrauc Ukrainu un tās sabiedrotos.
Dienvidkorejas konteinerkuģis PanStar Acro oktobrī pabeidza apli no Pusanas ostas līdz Roterdamai pa Ziemeļu jūras ceļu (NSR) Ledus okeānā pie Krievijas ziemeļu krasta. Reiss ilga 50 dienas, un tas bija vismaz par 10 dienām ātrāk nekā ātrākais maršruts caur Suecas kanālu. Rezultāts stiprina Seulas cerības izmantot šo ceļu tirdzniecībai ar Eiropu, taču tas rada bažas Rietumvalstīs, kas pretojas Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Maršruts un klimata ietekme
Kuģis no Pusanas izbrauca 22. augustā, apbrauca Krieviju un sasniedza Felikstovu Lielbritānijas dienvidos, pēc tam devās uz Roterdamu Nīderlandē un Gdaņsku Polijā, bet atpakaļ atgriezās pa NSR. PanStar Acro nav ledlauzis, taču tam ir daži pret ledu noturīgi konstrukcijas elementi. NSR ir aptuveni 7000 kilometru īsāks par Suecas ceļu un apiet Tuvo Austrumu nestabilo reģionu.
Gadu desmitiem ceļš bija neizbraucams ledus dēļ, taču klimata pārmaiņu dēļ ledus atkāpjas. Dažos gadalaikos komerckuģiem joprojām nepieciešams ledlauža pavadījums. Arktikas padomes dati liecina, ka pērn Arktikā darbojās rekordliels skaits kuģu — 1812, par 40% vairāk nekā 2013. gadā.
Ekonomiskie un politiskie apsvērumi
Singapūras S. Radžaratnama Starptautisko studiju skolas jūrlietu drošības analītiķis Džozefs Kristanto norāda, ka maršruts varētu samazināt izmaksas un tranzīta laiku, stiprināt Pusanas lomu un dot iespējas Dienvidkorejas kuģubūvei. Prezidenta Li Dzjemjuna valdība plāno regulārus komerciālos reisus pa NSR līdz 2030. gadam.
Kristanto brīdina par jaunu stratēģisku atkarību no Krievijas, jo Maskava lielā mērā kontrolē kuģošanu savā Arktikas piekrastē, piemēram, ar noteikumiem un ledlaužu palīdzību. Eiropas diplomātus satrauc arī apgalvotā aptuveni 165 000 tonnu degvielas piegāde Krievijai augustā uz sankcionētiem Krievijas tankkuģiem.
Kookminas universitātes profesors Andrejs Lankovs uzskata, ka Seula vēlas signalizēt Maskavai par gatavību uzturēt attiecības, cerot, ka Krievija nesniegs Ziemeļkorejai progresīvākas militārās tehnoloģijas. Septembrī Dienvidkoreja asi reaģēja uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu ANO Ģenerālasamblejā, ka divi Ziemeļkorejas kara gūstekņi pārvietoti uz Dienvidkoreju, un atsauca vairākus diplomātus no Kijivas. Lankovs to vērtē kā daļēji demonstratīvu soli. Analītiķi sagaida piesardzīgu Seulas pieeju.
