Digitālās attīstības speciālists: kompetences centram jāmaina pakalpojumi, nevis tikai iestāžu shēma
Valdība 29. septembrī atbalstīja IKT kompetenču konsolidāciju un uzdeva izstrādāt jauna pārresoru centra modeli. Žurnālā Ir publicētā viedokļa autors uzskata, ka reformas mērķim jābūt vienkāršākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Zigurds Līkums, neatkarīgs digitālās stratēģijas padomnieks Apvienotās Karalistes valsts sektorā, žurnālā Ir publicētā viedokļa rakstā aicina Latvijas digitālās pārvaldes reformu vērtēt pēc tā, vai cilvēkiem un uzņēmējiem pakalpojumus kļūst vieglāk saņemt. Iemesls ir Ministru kabineta 29. septembra lēmums atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kompetenču konsolidāciju un uzdot sagatavot pārresoru digitālās attīstības un IKT sagādes atbalsta centra darbības modeli.
Ko paredz valdības lēmumi
Jaunā centra darbības un finansēšanas modeļa priekšlikums jāsagatavo līdz 2027. gada 31. janvārim, izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūru kā pamatu. Līdz 2027. gada 1. martam valdība pieprasījusi izstrādāt vienotas IKT sagādes vadlīnijas. Septembrī pieņemtie noteikumi paredz stingrāku IKT ieguldījumu izvērtēšanu, esošo risinājumu atkārtotu izmantošanu un pārresoru uzraudzību.
Finanšu ministrija 11. septembrī informēja, ka IKT iepirkumu moratorija izvērtēšanā līdz 4. septembrim novērsti valsts budžeta izdevumi 21,2 miljonu eiro apmērā. Daļa pieteikumu tika atsaukti, atlikti vai apturēti.
Autora nostāja
Līkums uzskata, ka vienai iestādei nevajadzētu pārņemt visas ministriju IT funkcijas: nozarēm jāsaglabā atbildība par saviem pakalpojumiem, bet centralizētai kompetencei jāpalīdz un jāprasa rezultāts. Viņš norāda, ka valstij jābūt profesionālam pasūtītājam, kas spēj noteikt prasības, vadīt piegādātājus un izaicināt pieņēmumu, ka vajadzīga jauna sistēma. Privātais sektors, viņaprāt, paliks svarīgs partneris.
Kā piemēru autors min Lielbritānijas pases atjaunošanu, ko parasti var veikt internetā bez klātienes apmeklējuma, un ierosina Latvijā izvērtēt attālinātas atjaunošanas iespējas vismaz atsevišķos gadījumos, saglabājot identitātes pārbaudi un dokumenta drošību. Tam būtu jāpārskata likumi, drošības prasības un iestāžu sadarbība.
Jaunā centra modelī autors vēlētos redzēt skaidras pārresoru pilnvaras, spēcīgu valsts iekšējo kompetenci un izmērāmus rezultātus, tostarp laiku un pūles, ko pakalpojumu saņemšana prasa iedzīvotājiem un uzņēmējiem.


