Džeimsa Veba teleskops atrod ledu, kas vecāks par zvaigzni, ap kuru tas riņķo
Pētnieki, izmantojot Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, konstatējuši, ka ledus Beta Gleznotāja zvaigznes putekļu diskā, visticamāk, izveidojies starpzvaigžņu vidē pirms planētu rašanās. Rezultāti publicēti žurnālā Science.
Astronomi, izmantojot NASA Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, Beta Gleznotāja zvaigznes sistēmā, kas atrodas aptuveni 64 gaismas gadu attālumā no Zemes, atklājuši ūdens ledu, kas, visticamāk, ir vecāks par pašu zvaigzni. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Science. Tas ir svarīgs, jo liecina, ka primārais starpzvaigžņu ledus varētu būt izplatīta sastāvdaļa planētu sistēmās, tostarp tādās, kurās var veidoties ar ūdeni bagātas pasaules.
Amorfs ledus
Pētnieki analizēja ledus uzbūvi pēc tā spektra. Kristālisks ledus rada izteiktu maksimumu spektrā nedaudz virs 3 mikrometriem, taču Beta Gleznotāja sistēmā tā nebija. Ledus lielākoties ir amorfs — nesakārtots, stiklam līdzīgs ciets materiāls, kas rodas, ja ūdens sasalst ļoti ātri un ļoti zemā temperatūrā. Komandas aprēķini rāda, ka kristāliska ledus sistēmā ir mazāk nekā 7 procenti, kas ir zināmā mērā pārsteidzoši, jo modeļi paredzēja, ka atlieku disku ledum jābūt pārsvarā kristāliskam.
Lai ledus paliktu amorfs, tam jāatrodas zemākā temperatūrā par aptuveni 100 kelviniem jeb mīnus 173 grādiem pēc Celsija. Citādi kristālisko struktūru kaut kam nepārtraukti jāsagrauj, piemēram, augstas enerģijas ultravioletajam starojumam, kosmiskajiem stariem vai no zvaigznes plūstošām daļiņām. Pētnieki secināja, ka ledus visdrīzāk izveidojies starpzvaigžņu vidē, ilgi pirms sāka veidoties Beta Gleznotāja planētas.
Nepārtrauktas sadursmes
Vēl bija jāizskaidro, kā ledus graudi tik vienmērīgi izplatījušies diskā. Komanda uzskata, ka tam nepieciešamas biežas planetezimālu sadursmes. Katra sadursme atbrīvotu svaigus ledus putekļus, arī tādu ledu, kas bijis paslēpts un aizsargāts sadūrušos ķermeņu dziļumā, tādējādi aizstājot to, ko iznīcina zvaigznes starojums. Agrāki infrasarkanie attēli diska dienvidrietumu daļā uzrādīja izliektu, nesimetrisku putekļu joslu, kas, domājams, ir vardarbīgas sadursmes atlieku. Jaunie rezultāti atbalsta ideju, ka diska oglekļa monoksīda gāze rodas no sadurošos ledus ķermeņu.
Pētnieki nevarēja precīzi noteikt kristāliskā ledus daudzumu un izslēgt citas maisījumā slēptās molekulas.
