ECB gatavojas jaunam procentu likmju kāpumam, inflācijai augot līdz 3,3%

Eiro zonas inflācija augustā sasniedza 3,3%, kas ir pieaugums no 2,9% jūlijā, liecina jaunākie dati. Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomisti Kristīna Barauskaite Griškevičiene un Klauss Brands otrdien publicētā pētījumā norādīja, ka galvenais inflācijas dzinējspēks šobrīd ir augstākas enerģijas cenas, savukārt pieprasījuma un valsts atbalsta pasākumu loma ir salīdzinoši neliela.

Pēc ekonomistu teiktā, no janvāra līdz maijam 2026. gadā aptuveni 90% no enerģijas inflācijas pieauguma bija skaidrojami ar nelabvēlīgiem enerģijas piegādes faktoriem, savukārt monetārā un fiskālā politika šajā periodā uz enerģijas inflāciju atstāja tikai nelielu lejupvērstu spiedienu.

Karš un Hormuza šaurums

Pašreizējo šoku lielā mērā izraisījis karš Tuvajos Austrumos, kas sākās februāra beigās, un sekojošā Hormuza šauruma slēgšana. Ekonomisti uzsver, ka šī situācija būtiski atšķiras no 2021.–2022. gada inflācijas viļņa, kad inflāciju veidoja gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktori — globālo piegādes ķēžu traucējumi, Krievijas iebrukums Ukrainā, straujš pieprasījuma kāpums pēc pandēmijas un stimulējoša fiskālā un monetārā politika.

ECB rīcība

Pēc kara sākuma ECB nesteidzās ar likmju paaugstināšanu un pirmo kāpumu veica tikai 11. jūnijā, paceļot noguldījumu likmi no 2% līdz 2,25% — pirmo reizi trīs gadu laikā. Pat optimistiskākajā tā laika scenārijā, kas paredzēja ātru kara izbeigšanos, inflācijai nebija paredzēts atgriezties pie 2% mērķa ātrāk kā 2027. gadā.

Tā kā karš turpinās un inflācija augustā pieaugusi līdz 3,3%, tirgus dalībnieki sagaida, ka ECB 10. septembra sanāksmē likmi atkal paaugstinās — no 2,25% līdz 2,50%. ECB skaidro, ka šoreiz monetārā reakcija ir pakāpeniskāka nekā 2021.–2022. gadā, kad likmes tika celtas straujāk un noturīgāk.