Eiropa nesteidzas raizēties par Trampa iecerēto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu
Lai gan ASV apsver 90 dienu aizliegumu dīzeļdegvielas eksportam, kas nozīmīgi ietekmētu Eiropas piegādes, lielākā daļa Eiropas valdību reaģē vēsi un uzskata šādu solu par mazticamu.

Baltajam namam ziņots, ka tas apsver 90 dienu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, kas radītu nozīmīgu iztrūkumu Eiropas piegādē — dīzeļdegviela tiek plaši izmantota kravu transportā un rūpniecībā. Solis nonāktu pretrunā ar nozares interesēm un pat daļu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas, tostarp energetikas sekretāru Krisu Raitu, kurš iebilst pret aizliegumu.
Pēdējā mēneša laikā ASV nodrošinājušas 420 000 barelu dīzeļdegvielas ES valstīm un Lielbritānijai, kas veido vairāk nekā pusi no visa importa apjoma, liecina Kpler dati. Eiropas paļaušanās uz ASV piegādēm ir pieaugusi pēdējos mēnešos pēc tam, kad Hormuza jūras šauruma slēgšana krasi samazinājusi importu no Kataras, Kuveitas, Omānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Nozares pārstāvis, kuram piešķirta anonimitāte, brīdinājis, ka jaunu ierobežojumu ieviešana šajā satrauktajā situācijā varētu kļūt "ļoti nopietna", jo dīzeļdegvielas krājumi jau tagad ir zem spiediena, un Eiropai trūkst vieglu alternatīvu.
Valstu reakcija atturīga
Čehijas tirdzniecības ministrs Karels Havlīčeks pauda pārliecību, ka aizliegums "faktiski nemateralizēsies", ņemot vērā tā potenciāli negatīvo ietekmi uz pasaules tirgiem, un atzinīgi novērtēja Raita nostāju. Viņš norādīja, ka tiešais ASV dīzeļdegvielas eksports uz Čehiju ir nenozīmīgs.
Vācijas valdības pārstāvis atteicās komentēt konkrēto draudu, uzsverot, ka Berlīne dara visu iespējamo, lai nodrošinātu piegādes drošību. Vācija pagājušajā mēnesī importējusi 30 000 barelu no ASV, kas šogad veido ap 18% no valsts kopējā importa.
Lielbritānija, kas ir lielākais ASV dīzeļdegvielas importētājs Eiropā ar 108 000 bareliem mēnesī, arī apgalvoja, ka degvielas piegāde uzpildes stacijās notiek normāli. Tomēr Leiboristu partijas parlamentārietis Bils Estersons pauda bažas, ka piegādes ierobežojumi būtu liela problēma autovadītājiem, jo cenas jau tagad ir augstas Irānas kara ietekmē.
Francija, kas importējusi 42 000 barelu, un Eiropas Komisija komentārus nesniedza. Kopš kara Irānā importi no Kataras pilnībā izsīkuši, bet piegādes no Kuveitas, Omānas un AAE, kaut ne pilnā apjomā, pēdējos mēnešos atjaunojušās.

