Eiropa turpina pirkt tankus, kaut Ukrainas karā to loma sarūk
Ukrainas kara pieredze liecina, ka tanki kaujā tiek lietoti arvien retāk, jo tos apdraud droni. Tomēr Eiropas NATO valstis turpina pasūtīt jaunus tankus. Tā raksta autors Roberts Rasums Delfi viedokļa rakstā.
Eiropas valstis turpina pasūtīt jaunus tankus, lai gan Ukrainas karš rāda, ka šī tehnika kaujas laukā zaudē nozīmi. Par to savā viedokļa rakstā portālā Delfi raksta autors Roberts Rasums. Teksts atspoguļo autora, nevis redakcijas nostāju.
Ukrainas pieredze
Bijušais Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis šogad augustā intervijā laikrakstam "New York Times" teica, ka tankus praktiski vairs neizmanto. Akadēmiskajos pētījumos par Ukrainas karu aizvien biežāk lieto jēdzienu "pirmais īstenais dronu karš". ASV pētniecības centra CSIS vecākā pētniece Katrīna Bondare norāda, ka Ukraina pakāpeniski atsakās no kaujas operācijām, kuru centrā ir smagā bruņutehnika.
ASV armija 2023. gadā pētījumā secināja, ka "M1A2 Abrams" tanki 2040. gadā potenciālā kaujā pret Ķīnu nespēs dominēt. Jaunākā versija "M1A2 SEP V3&4" kaujas spējas uzlabos, bet pārākumu neatjaunos. Savukārt Ukrainas 425. triecienbrigādes karavīri septembrī atzina, ka Austrālijas piegādātie amerikāņu M1A1 tanki dronu apdraudējuma dēļ pagaidām kaujās nepiedalās.
Eiropas iepirkumi
NATO valstīs tanki joprojām ir militāro iepirkumu saraksta augšgalā. Piegādes drīzumā gaida Polija, Lietuva, Rumānija, Horvātija, Čehija un Norvēģija. Pēdējā gada laikā Rumānija paziņoja par 216 tanku iegādi, papildinot agrāk pasūtītos 54 "M1A2 SEPv3 Abrams". Itālija plāno 380 tanku "KF-51 Panther", ko kopīgi ražo "Rheinmetall" un "Leonardo" un kas vēl ir projekta stadijā. Papildu "Leopard IIA8" tanku iegādi plāno Vācija un Slovākija.
