Francijā simtiem tūkstošu cilvēku piedalījušies skolēnu atbalsta un pret policijas rīcību vērstos protestos
Sestdien Francijas pilsētās protestos pulcējās vismaz 400 000 cilvēku, atbalstot vidusskolēnu prasības pēc vairāk skolotāju un remontētām ēkām. Parīzē pēc gājiena notika sadursmes ar policiju, valstī aizturēti gandrīz 1000 cilvēku.
Sestdien, 24. oktobrī, simtiem tūkstošu cilvēku devās gājienos pa Francijas pilsētām, lai atbalstītu skolēnu prasības pēc lielāka skolotāju skaita un nolietoto skolu ēku remonta. Protesti norisinās laikā, kad prezidents Emanuels Makrons, kura pilnvaras beidzas nākamgad, saskaras ar sociālu un politisku krīzi.
Valdības aplēses liecina, ka visā valstī piedalījās vismaz 400 000 cilvēku, bet arodbiedrības min divreiz lielāku skaitu. Parīzē gar pilsētas austrumu malu soļoja vismaz 110 000 cilvēku. Demonstranti atbalstīja vidusskolēnus, taču sūdzējās arī par augstajām dzīves dārdzības izmaksām un valdības stingro policijas rīcību. Viņuprāt, pēdējā mēneša laikā pret skolēnu protestiem sūtīti kārtībsargi, nevis piedāvāti politiski risinājumi.
Pamatā gājiens Parīzē bija mierīgs, tajā skanēja pūšaminstrumentu orķestri, piedalījās arī bērni un mazbērni. Pēc tā noslēguma pie Vensennas vārtiem parādījās melni ģērbušies maskēti vīrieši, kuri, šķiet, nebija gājiena dalībnieki. Viņi sviedēja policijai pudeles un akmeņus, policija atbildēja ar asaru gāzi, ūdensmetējiem un trieciena granātām. Asaru gāzi policija izmantoja arī Lionā, Lillē, Monpeljē, Nantē un Tulūzā, lai neļautu protestētājiem nokļūt centros. Marseļā dega atkritumu urnas.
Iekšlietu ministrija ziņoja par gandrīz 1000 aizturētajiem. Ielās bija vairāk nekā 70 000 policistu. Pagājušajā sestdienā valstī notika vieni no vardarbīgākajiem nemieriem pēdējos gados: tika dedzinātas publiskas ēkas, izpostīti un izlaupīti simtiem veikalu, aizturēti vismaz 2700 cilvēku.
Krīzes izcelsme
Krīze sākās septembra vidū, kad 15–18 gadus veci skolēni sāka protestēt pret personāla trūkumu, tekošiem jumtiem, brūkošām ēkām un krēslu trūkumu pārpildītās klasēs. Kustība izauga par lielāko jauniešu kustību pēdējos gados, tai pievienojās arodbiedrības, skolotāji un vecāki. Notiek policijas izmeklēšana pēc tam, kad daļa bērnu un protestētāju guvuši smagus ievainojumus no policijas sprāgstošajiem ieročiem.
Daudzi demonstranti pauda dusmas par to, ka Makrons aizliedzis ārpus arodbiedrībām organizētas demonstrācijas, ko valdība atzinusi par nelikumīgām, un neļauj protestētājiem tuvoties pilsētu centriem.
Orleānā tūkstošiem cilvēku ar antifašistiskiem saukļiem protestēja pret Marinas Lepēnas labēji radikālās partijas Nacionālā apvienība kongresu. Lepēna ir viena no favorītēm nākamā gada prezidenta vēlēšanās.
